Nedēļu pēc tam, kad Saeimu ar saviem secinājumiem par tā dēvētajām Rīdzenes sarunām iepazīstināja Ingunas Sudrabas (“No sirds Latvijai”) vadītā parlamentārās izmeklēšanas komisija, Saeima izskatīšanai komisijās nodevusi likumprojektu, kas paredz publiskot visus tā dēvētās oligarhu lietas materiālus, tostarp viesnīcā „Rīdzene” notikušo sarunu audioierakstus. Likumprojekta autori – Latvijas Reģionu apvienība – piedāvā šos materiālus publicēt Ģenerālprokuratūras mājaslapā. Šis esot vienīgais veids, kā novērst dažāda veida spekulācijas par šo lietu, pamatojot publiskošanas nepieciešamību, pauda deputāts Edvards Smiltēns.
„Parlamentārās izmeklēšanas komisijā netika veikti nekādi grandiozi atklājumi, lai panāktu šīs lietas virzību pēc būtības. Visticamāk, šī iespēja bija palaista garām jau izmeklēšanas procesā tiesībsargājošajās iestādēs. Taču sabiedrība nepiedos, ja šo lietu iesaiņos un nogādās dziļi arhīvā,” teica Smiltēns.
Atklātībai nododamajos materiālos, kas sabiedrībai būtu pieejami piecus gadus, esot jāaizklāj tikai sensitīva informācija, piemēram, sarunās iesaistīto un kriminālprocesa ietvaros pratināto cilvēku personas kodi, adreses, telefona numuri. „Kriminālprocesā iesaistīto personu vārds un uzvārds netiktu uzskatīti par sensitīviem datiem šā likuma izpratnē. Iespējams, arī iesaistīto personu izteiksmes veids un forma netiktu uzskatīta par sensitīvu vai slēpjamu,” bilda Smiltēns.
Pret oligarhu lietas materiālu publiskošanu Latvijas Reģionu apvienības piedāvātajā veidā iebilst „Vienotības” frakcijas deputāts Andrejs Judins. No viņa teiktā izriet, ka „Vienotības” frakcijas deputāti jau bija sākuši izstrādāt likumprojektus, kas paredzēja atšķirīgu „Rīdzenes” sarunu publiskošanas kārtību.
„Mūsu frakcija strādā ar priekšlikumiem, kas tiešām palīdzētu risināt problēmu. Mūsu priekšlikumos būs divi likumi, jo mums ir jāpublicē attiecīgās lietas materiāli – sarunas – un ir jāveido vispārīgs regulējums,” teica Judins.
Likumprojekta autori tā anotācijā norādījuši, ka likumprojekta sagatavošanas gaitā konsultējušies gan ar Tieslietu ministrijas, gan ar drošības iestāžu speciālistiem. Saeima lems par oligarhu lietas materiālu publiskošanu
Saeima izmeklēšanas komisiju izveidoja pēc žurnāla "Ir" publiskotajām “Rīdzenes sarunām”, kurās tā saucamie oligarhi – Aivars Lembergs, bijušie politiķi Andris Šķēle un Ainārs Šlesers – un pazīstami uzņēmēji esot pārrunājuši ietekmes sfēras dažādos uzņēmumos ar valsts kapitālu, augstu amatpersonu gāšanu un to, kā pārņemt varu medijos. KNAB pērn 22. februārī paziņoja, ka ir izbeidzis "oligarhu lietu", nekonstatējot noziedzīga nodarījuma sastāvu. Žurnāls "Ir", kas publicēja daļu "Rīdzenes sarunu" atšifrējumu, rakstīja, ka "oligarhu lietā" noklausītās politbiznesmeņa Šlesera sarunas liek apšaubīt likumsargu darba kvalitāti un lēmumu šo lietu izbeigt.
Par izmeklēšanas komisijas vadītāju tika apstiprināta deputāte Inguna Sudraba, taču šis lēmums uzreiz arī izpelnījās kritiku. Nacionālā apvienība (NA) solīja rosināja atcelt Sudrabu no "oligarhu lietas" komisijas vadītājas amata, jo Sudraba žurnālā "Ir" publicētajās "oligarhu sarunās" minēta kā potenciāla Ministru prezidente, par kuru nolemts Maskavā.
Arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis aicināja Saeimu izvērtēt, vai Sudrabas vadībā komisija spēs izpildīt Saeimas dotos uzdevumus, stiprinās sabiedrības uzticēšanos valsts varai un tiesiskumam.
