Latvijā ir maz ar peldbaseinu aprīkotu skolu, un tikai dažās no tām peldēšana ir iekļauta sporta stundās. Viena no tām ir Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskola. Šobrīd abi skolas baseini ir tukši, jo tos gatavo jaunajam mācību gadam. Baseinos peldēt mācīsies 11 dažādu skolu audzēkņi. Kā uzsver peldēšanas skolotāja Daiga Kalnupa, šeit bērni ne tikai iemācās peldēt, bet arī droši uzvesties uz ūdens. Tas vēlāk var izglābt viņu dzīvību.
„Tās ir prasmes, ko tu vari ielikt bērnam, kas ir dzīvē nepieciešams. Ja nu pēkšņi kaut kas upē, piemēram... Vai turēties pie laivas, vai peldēt kaut kur projām? Kāda būtu viņa pirmā reakcija, kad kaut kas notiktu uz ūdens? Tās prasmes būtu vajadzīgas ļoti,” pārliecināta ir Kalnupa.
Arī Veslības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta direktore Santa Līviņa uzsver, ka tieši peldēšanas mācība agrā vecumā var samazināt slīkušo skaitu.
Šie mazie bērni vienkārši iemācās peldēt, un viņiem vēlāk noslīkšanas risks ir mazāks, jo, ja mēs skatāmies statistiku, tad mums noslīkšana gan bērnu, gan pieaugušo vecumā ir viens no aktuālākajiem nāves cēloņiem. Ļoti bieži arī pieaugušie, kas noslīkst, patiesībā vienkārši bērnībā nav iemācījušies peldēt,” saka Līviņa.
Peldēšanas skolotāja Daiga Kalnupa uzskata, ka Rīgā bērniem baseini ir pieejami. Skolēniem ārpus Rīgas iespēju ir mazāk. Pēc Izglītības ministrijas aprēķiniem, Latvijā vajadzīgi vēl divi 50 metru un apmēram desmit 25 metru baseini, lai pārklātu visu Latvijas teritoriju.
Peldbaseinu ierīkošana ir atkarīga no pašvaldībām. Kā stāsta Izglītības ministrijas Sporta un jaunatnes departamenta direktore Ulrika Auniņa-Naumova, daudzas pašvaldības baseinus nevar atļauties, un peldēšanas apmācība, ja arī notiek, ir nepilnīga.
„Lai peldēt apmācību nodrošinātu kvalitatīvi, ir nepieciešamas vismaz 38 peldēšanas apmācības stundas, un bieži vien resursu un peldbaseinu trūkuma dēļ peldēšanas apmācība notiek tikai pusgadu. Tādēļ mēs varētu teikt, ka šo programmu pašvaldības veic to iespēju robežās,” skaidro Ulrika Auniņa-Naumova.
Šobrīd ministrijas prioritāte sporta izglītības jomā ir pedagogu atlīdzība, nevis peldēt apmācības ieviešana skolās. Tai pat laikā Auniņa-Naumova uzsver, ka skolēnu fiziskā sagatavotība ir jāatbalsta tik un tā. No 2015. gada ministrija plāno ieviest trešo sporta stundu nedēļā skolēniem no pirmās līdz ceturtajai klasei.
Santa Līviņa uzsver, ka šajā trešajā sporta stundā visvērtīgāk bērniem būtu nodarboties tieši ar peldēšanu:
„Ir jāsaprot, ka fiziskā slodze, kas ir skolā, patiesībā ir atslodze no tās garīgās slodzes, kas ir skolā. Peldēšana ir ideālā atslodze no garīgās slodzes, jo ūdens ir ļoti relaksējošs, un tādā veidā arī tā nervu sistēma bērnam, kas skolā ir tāda uzbudināta, nomierinās un sakārtojas.”
Šobrīd peldēšanu pārsvarā māca 2. klases skolēniem. Lai nodrošinātu peldēšanas apmācību bērniem no 1. līdz 4. klasei, ministrijai vajadzīgi papildus vairāk nekā 2 miljoni latu.
