Pabriks neatklāja nevienu no Aizsardzības ministrijas (AM) potenciālajām jaunās bāzes atrašanās vietām, tomēr viņš piebilda, ka “padomā ir trīs vietas”.
Otru militāru bāzi Latvija neveidotu Ādažos, kur patlaban atrodas vienīgā Latvijas starptautiskā militārā bāze, jo šīs bāzes un reģiona kapacitāte esot izsmelta.
Pabriks stāstīja, ka AM primāri raugās uz citiem reģioniem un svarīgs faktors, kas tiks ņemts vērā jaunās bāzes atrašanās vietā, ir reģionu attīstība.
“Skatāmies arī uz to, lai būtu kāda attīstība reģioniem. (..) Lai vietējie uzņēmēji varētu arī iesaistīties piegādēs un citā veidā,” piebilda aizsardzības ministrs.
KONTEKSTS:
Aizsardzības ministrija patlaban risina jautājumu par vēl vienas starptautiskas militārās bāzes izveidošanu Latvijā.
Baltijas valstu premjeri kopīgajā paziņojumā norādījuši, ka gaidāmajā NATO galotņu sanāksmē, kas jūnija beigās notiks Madridē, centīšoties apstiprināt nākamo NATO stratēģisko koncepciju, kā arī ievērojami stiprināt NATO ilgtermiņa atturēšanas un aizsardzības risinājumus un NATO austrumu flangu.
Patlaban Baltijas valstīs ir izvietotas NATO kaujas grupas. Ādažu bāzē ir izvietota NATO paplašinātās klātbūtnes daudznacionālā kaujas grupa, ko vada Kanāda. Tā apvieno vairāk nekā 1500 karavīru no desmit valstīm – Kanādas, Albānijas, Čehijas, Islandes, Itālijas, Melnkalnes, Polijas, Slovēnijas, Spānijas un Slovākijas. Ikdienā karavīri kopā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem piedalās mācībās, tādējādi uzlabojot savietojamību ar reģionālajiem sabiedrotajiem, lai spētu reaģēt uz drošības vides izaicinājumiem.
Tāpat Ādažos un Lielvārdē dislocēti ASV karavīri.
Reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, Dānijas parlaments 21. aprīlī atbalstījis valdības priekšlikumu nosūtīt uz Latviju dāņu karavīrus. Paredzams, ka dāņu bataljons būs gatavs pievienoties Latvijā izvietotajam NATO kontingentam maija sākumā.
