Pašvaldības ir tās institūcijas, kas ir atbildīgas par līķu savākšanu to teritorijās, bet sistēmā ir nopietnas problēmas, jo šī funkcija pašvaldībām uzticēta salīdzinoši nesen.
Rīgas reģionālās virsmežniecības inženieris Raimonds Fridvalds skaidro, ka pašvaldībām tas būtu jādara, „bet tā kā vairākas funkcijas vēl īsti nav iestrādātas un viņi nav gatavi, viņi cenšas tā ļoti nesteigties to apgūt”.
Tā vietā šo funkciju vismaz ar meža zvēriem pagaidām brīvprātīgā kārtā veic Valsts meža dienests. Rīgas reģionā pērn savākti aptuveni 200 notriektie lielie meža zvēri. Mazie dzīvnieciņi pārsvarā tā arī paliek uz ceļiem.
Tomēr Valsts meža dienests savāc tikai meža zvērus, suņi un kaķi nav tā kompetencē. Ja negadījums noticis pilsētas teritorijā, tad pašvaldības līķi kaut kā savāc, ja ārpus pilsētas robežām, tad sākas problēmas.
„Rīgā ir struktūra, kas vāc visus beigtos dzīvniekus, par citām pašvaldībām es īsti nezinu – ir, kur uzdod patversmēm to darīt, droši vien daudzās pašvaldībās nav speciāli par to domāts,” spriež Fridvalds.
Izrādās, liela nozīme ir tam, uz kāda ceļa dzīvnieks notriekts – uz pašvaldības vai valsts. Ja uz valsts ceļiem, tad līķis ir jāsavāc "Latvijas Autoceļu uzturētājam". Šī institūcija pēc izsaukuma izbrauc savākt lielos notriektos meža zvērus, ja tiek traucēta satiksme.
“Latvijas Autoceļu uzturētāja” pārstāvis Edvīns Bičevskis stāsta, ka uz A klases ceļiem apsekošana un operatīvā kopšana notiek reizi divās nedēļās. „Līdz ar to – divu nedēļu laikā mēs neesam tiesīgi braukt un vākt katru dzīvnieku. Kad mums ir ieplānotā apsekošana, tad mēs arī braucam un darām to darbu,” atzīst Bičevskis.
Un tā dzīvnieku līķi vai nu divu nedēļu laikā tiek uz šosejas samalti, vai arī pūst ceļa malā, ja vien kās cits meža zvērs to neapēd. Likums prasa, ka pēc dzīvnieka notriekšanas par to jebkurā gadījumā ir jāziņo. Labāk zvanīt policijai, un tā informāciju par dzīvnieku līķi nodos tālāk. Tas gan nenozīmē, ka kāds līķi beigās arī savāks.
Skaidrs ir tas, ka notriekto dzīvnieku savākšanā Latvijā valda īsts haoss. Tāpēc visiem jābrauc pa ceļiem, kuru vidū vai malās pūst notriekti zvēri, jo nevienam īsti nav ne laika, ne līdzekļu tos aizvākt.
