Viens no ugunsbīstamākajiem periodiem Latvijā ir pavasaris, kad ik dienas tiek reģistrēts desmitiem un pat simtiem kūlas ugunsgrēku, kuros izdeg zeme, sadeg ēkas un gūst apdegumus vai pat iet bojā cilvēki. Šie ikpavasara kūlas ugunsgrēki ir sava veida cīņa ar sekām - ja rudenī lauki un arī pilsētas, dzelzceļa un ceļa malas būtu sakoptas, nebūtu kūlas, kam pavasarī degt.
Kā liecina VUGD informācija, šogad Latvijā reģistrēti vairāk nekā 2300 kūlas ugunsgrēku, salīdzinot ar iepriekšējo gadu - par pustūkstoti vairāk. Lielākoties šie ugunsgrēki ir jau rudenī nepadarīto darbu sekas, saka Latgales reģiona brigādes komandiera vietnieks Valdis Straume. „Kas netiek nopļauts, savākts, tas arī deg pavasarī. Pavasarī ir tāds periods, ka jebkura dzirkstele var aizdedzināt zālīti un tad var sākt degt lielas platības. Deg arī meži, nodeg veselas sādžas.”
Joprojām daudz ir to īpašumu, kur ne viss tiek uzturēts kārtībā, atzīst Daugavpils novada domes priekšsēdētājas vietnieks Arvīds Kucins. Lielākoties šie īpašumi esot tā saukto „dīvānu zemnieku" zemes. „Ir arī zemnieki, it sevišķi bioloģiskie, kas ļoti slikti ar savām ganībām un pļavām darbojas. Tiem, kas kopj intensīvāk, daudz maz ir kārtībā,” norāda Kucins.
Zemnieki, kas reāli saimnieko, atšķirībā no "dīvāna zemniekiem" zina zemes vērtību un sekas šādai nekoptībai, uzsver arī lauku attīstības speciāliste Latgalē Janīna Kursīte. Šo zemju saimniekiem kūlas vai pat šobrīd uz lauka esošā salmu kūļa dedzināšana draud ar reālām soda sankcijām. „Zemniekam jāsatraucas arī par to, ka salmus nedrīkst dedzināt. Arī draud naudas sods. Problēma jau nav ar zemniekiem, tā ir ar pārējiem īpašniekiem, kas neiznomā zemi zemniekiem un paši nekopj. Uzskatu, ka vajadzētu viņiem likt lielas sankcijas par to, ka nekopj savu zemi. Un naudas sodus vajadzētu likt lielākus,” pauž Kursīte.
Tāpat soda sankcijas zemju saimniekiem piemēro arī Lauku atbalsta dienests, mazinot tiešo maksājumu apjomu, atgādina Janīna Kursīte.
Reālus sodus par dedzināšanu un nekoptību piemēro arī VUGD. Par kūlas dedzināšanu, atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksam, fiziskajām personām draud sods no 200 līdz 500 latiem vai arī administratīvais arests uz laiku līdz 15 diennaktīm. Tāpat sods tiek piemērots arī par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos. Fiziskajām personām tas ir no 100 līdz 500 latiem, bet juridiskajām personām - no 200 līdz 2000 latiem.
Latgalē vien pērnā gada laikā bijis ne tikai viens no valstī lielākajiem izsaukumu skaits uz kūlas ugunsgrēkiem, bet arī reāli tehnikas zaudējumi un arī ieguldīti lieli degvielas resursi. Uz to norāda VUGD Latgales reģiona brigādes komandiera vietnieks Valdis Straume: „Salūza mums divas tehnikas vienības tieši uz kūlas uzgunsgrēkiem un tika iztērēti gandrīz pieci tūkstoši latu. Tas viss rada mums zaudējumus. Aicinājums ir sakopt savu teritoriju no lapām, vecās zāles un nededzināt to visu.”
Lai efektīvāk cīnītos ar kūlas ugunsgrēkiem, Latgales brigāde par Eiropas Savienības fondu līdzekļiem jau iegādājusies jaunu tehniku. To bāzē izrāda Valdis Straume, izsakot cerības, ka tai uz šādiem izbraukumiem, lai dzēstu cilvēku rudenī nepadarīto darbu sekas, būs jādodas pēc iespējas retāk.
