Cieš kukaiņi, augi un koki
Tos, kuri ik pavasari dedzina kūlu, speciālists Dainis Tučs dēvē par huligāniem. Teju visa Lubāna ezera un Īdeņas dīķu dambja garumā – vairāku hektāru platībā – izdegusi zāle un vietām pat niedres.
"Mēs atrodamies dabas liegumā "Lubāna mitrājs". Daudz meža zosu ligzdo tieši šajos dīķos, un arī tagad viņām ligzdas jau ir. Arī šī piekrastes josla, kas ir vairāk dumpjiem, kuri būvē ligzdas piekrastes joslā, tos arī iespaido," pastāstīja Tučs.
Lubāna mitrājā jebkāda veida dedzināšana ir aizliegta, atsevišķos gadījumos ar DAP atļauju var to darīt kontrolēti, lai atjaunotu biotopus. Taču niedru dedzināšanai efekta nav nekāda, jau vasarā tās būs tikpat lielas kā pirms tam. Tā kā vēl ir agrs pavasaris, ugunsnelaimē necieta vardes, bet mazi kukainīši, augi un koki gan.
"Šī priede... Jau mēs redzam iepriekšējo gadu dedzinājumu pēdas, un šogad arī viss stumbrs ir apdedzis. Redzam priedīti, jā, kas ir uzaugusi, tā ir apdegusi un jau ir aizgājusi bojā. Tā vairs neaugs," norādīja Tučs.
Uguns pat trīsstāvu ēkas augstumā
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) šopavasar dzēsis arī 900 kvadrātmetrus plašu ugunsgrēku Nagļu dīķu apkārtnē. Lai arī tuvumā ūdens, ugunsdzēsēju darbs ir ļoti sarežģīts un bīstams.
"Ne vienmēr mēs varam piebraukt un nokļūt pie degošās vietas, lai ātri nodzēstu, likvidētu šo notikumu. Niedres augstums var sasniegt 2–3 metri. Un īpaši, kad mēs dzēšam,
kad vējš uzpūš, tad tās liesmas var sasniegt aptuveni trīsstāvu ēkas augstumu,"
pastāstīja VUGD Rēzeknes daļas komandieris Viktors Ščavinskis.
Grūti pierādīt vainu
Dabas aizsardzības pārvaldē pieļauj, ka kūla, iespējams, dedzināta, lai atbrīvotos no kārkliem un ātrāk varētu laist ganībās govis. Teritorijai ir nomnieks – lauksaimnieks. Taču viņa vai kāda cita vainu grūti pierādīt.
DAP šobrīd nav iespēju uzraudzīt liegumu diennakts režīmā. Par šo gadījumu ierosināta administratīvā lietvedība.
"Viņam būtu pat izdevīgāk algot tehniku rudenī, viņš var atļauties nosmalcināt par to soda naudu," norādīja Tučs.
Sods par kūlas dedzināšanu var sasniegt 700 eiro, par ugunsdrošības prasību neievērošanu fiziskām personām lielākais soda apmērs ir 280, juridiskām – 1400 eiro. VUGD atgādina, ka tīšai un ļaunprātīgai dedzināšanai ir smagas sekas.
