Aizsardzības stiprināšana
Krievijas draudi prasa Latvijas aizsardzības spēju tālāku stiprināšanu. Tāpēc jāpalielina Nacionālo bruņoto spēku sastāvs un jāattīsta kaujasspējas.
Lai gan Latvija lēmusi aizsardzības budžetu palielināt līdz 2,5% no iekšzemes kopprodukta nākamajos trīs gados, tomēr, Levita ieskatā, nākamajai Saeimai būtu vēlreiz jāraugās, vai tas ir pietiekami un vai šis budžeta procents nebūtu jāpalielina vēl vairāk.
Prezidents arī norādīja uz palielinātu NATO sabiedroto klātbūtni, vienlaikus paužot: “Tomēr jaunajā ģeopolitiskajā situācijā arī ar visu šo palielinājumu, ko mēs esam panākuši tieši pēdējos mēnešos, ilgtermiņā vēl nepietiek. Ir nepieciešams nostiprināt gan komandstruktūru, gan palielināt resursus.”
Iekšējā drošība
Prezidents arī uzsvēra nepieciešamību īpašu uzmanību pievērst Latvijas iekšējai drošībai, sakot, ka tā ilgu laiku ir bijusi atstāta novārtā: “Valsts robeža vēl nav pietiekoši nostiprināta. Iekšlietu ministrijas struktūrām trūkst moderna aprīkojuma un atbilstošas infrastruktūras. Un ne mazāk svarīgi – profesionāli labi izglītots personāls.”
Tādēļ iekšējai drošībai turpmākajos gados, viņaprāt, jābūt prioritātei arī valsts budžetā. “Iekšējās drošības dienestiem tagad turpmākajos gados “jāpievelkas” līdz mūsu Nacionālo bruņoto spēku jau sasniegtajam līmenim,” sacīja Levits.
Latvijas svars ārpolitikā
Latvijas ārpolitiskais svars nākamajos četros gados ir jāsaglabā, jo tas kalpo mūs drošībai.
Latvija 2025. gadā kandidēs uz ANO Drošības padomi, atgādināja Levits, norādot, ka tā ir iespēja uzņemties atbildību par demokrātisko vērtību un starptautisko tiesību aizstāvību.
Lai tiktu ievēlēta, Latvijai jāiegūst 129 no 193 ANO dalībvalstu balsīm. Tas nebūšot viegli, tāpēc nākamās Saeimas deputātiem un ārlietu dienestam ir jāpieliek visi pūliņi tā panākšanai.
“Latvijas ārpolitiskais svars nākamajos četros gados ir jāsaglabā, jo tas kalpo mūs drošībai,” sacīja prezidents.
