Rīgas dome trešdien nolēma pārdēvēt Maskavas ielu, kurai atjaunots pirmskara nosaukums, un turpmāk to atkal sauks par Latgales ielu. Tāpat dome nolēmusi mainīt Puškina, Ļermontova, Gogoļa, Turgeņeva un Lomonosova ielu nosaukumus, kas pārdēvēti ar Latviju saistītu sabiedrisko darbinieku un mākslinieku vārdā.
Šis lēmums izraisījis Krievijas neapmierinātību.
"Rīga izsvītro sevi no pasaules kultūras telpas," apgalvo Kremļa propagandiste Zaharova.
"Ne Gogolis, ne Ļermontovs no Rīgas domes necietīs. Cietīs tikai vietējie iedzīvotāji, kuriem jācieš Latvijas režīma neprāts," dusmojas Zaharova.
Viņa arīdzan norāda, ka Latvija šādā veidā vērsusies pret Nikolaju Gogoli, kuram ir ukraiņu izcelsme.
"Starp citu, Ukraina agrāk it kā pasludināja Gogoli par "dižo ukraiņu rakstnieku". Nez, ko Rīgas domē par to domā?"
Rīgas domes lēmumu atbalstījis bijušais Valsts prezidents Egils Levits, kurš to raksturojis kā "Latvijas mentālās dekolonizācijas" izpausmi.
Apsveicu rīdziniekus ar Domes lēmumu, pārdēvēt vairākus ar Krieviju saistītu ielu nosaukumus, tostarp Maskavas ielu. Pateicos Publiskās atmiņas centram par neatlaidību! Latvijas mentālā dekolonizācija turpinās!
— Egils Levits (@valstsgriba) February 22, 2024
Valsts prezidenta amatā Levits aicināja mainīt visus ar imperiālistisko Krieviju saistītos vietvārdus, jo tie ir padomju okupācijas un ar to saistītās Krievijas rusifikācijas un koloniālisma politikas redzamais mantojums.
Saskaņā ar Rīgas domes lēmumu Maskavas ielu nolemts pārdēvēt par Latgales ielu, kas vēsturiski jau bijis šīs ielas nosaukums.
Pašlaik Rīgā esošo Latgales ielu nolemts pārsaukt Jāņa Klīdzēja vārdā. Klīdzējs bija latviešu rakstnieks un dzejnieks no Latgales, pēc viņa romāna "Cilvēka bērns" motīviem uzņemta populārā režisora Jāņa Streiča tāda paša nosaukuma filma.
Savukārt nelielo Maskavas ielas sākumposmu no 13. janvāra ielas līdz Salu tiltam iecerēts pārdēvēt par Lastādijas ielu. Tas tiekot darīts iedzīvotāju drošības dēļ, "lai operatīvajiem dienestiem nebūtu kļūdaini izsaukumi uz iepriekšējām adresēm".
Dome arī nolēma Puškina ielu pārdēvēt par latviešu valodnieka Kārļa Mīlenbaha ielu, savukārt Lomonosova iela pārdēvēta par pirmās sievietes Latvijas valdībā – izglītības ministra biedres, Latgales latviešu kongresa rīkotājas, Latgales zemes padomes sekretāres, Tautas Padomes locekles un Satversme sapulces deputātes Valērijas Seiles ielu.
Domes deputāti atbalstīja arī Gogoļa ielas pārdēvēšanu par latviešu žurnālistes, izdevējas un sabiedriskās darbinieces Emīlijas Benjamiņas ielu.
Tipogrāfijas ielu nolemts pārdēvēt par Augusta Spariņa ielu. Augusts Spariņš kā militārists, lidotājs piedalījās Bermonta armijas izdzīšanā no Pārdaugavas. Spariņš ir Lāčplēša ordeņa kavalieris. Viņš esot dzimis un dzīvojis Torņakalnā, netālu no pašreizējās Tipogrāfijas ielas.
Ļermontova iela tika pārdēvēta par latviešu dzejnieka Viļa Plūdoņa ielu, bet Turgeņeva iela – pārdēvēta par latviešu gleznotāja Vilhelma Purvīša ielu.
