Maskavas rīcība vērtējama drīzāk kā simbolisks solis, jo kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā nekādi Baltijas valstu amatpersonu braucieni uz agresorvalsti Krieviju nav iedomājami.
Krievijas ĀM savā paziņojumā uzskaita virkni ieganstu, kādēļ pieņemts lēmums vērsties pret Baltijas valstu amatpersonām. To vidū ir Baltijas valstu "naidīgā politika" pret Krieviju, centieni panākt bargāku sankciju pieņemšanu, "jaukšanās Krievijas iekšējās lietās", "krievvalodīgo iedzīvotāju apspiešana", "barbariskā" padomju pieminekļu demontāžas kampaņa, "vēstures pārrakstīšana", "nacisma slavināšana", kā arī ieroču piegāde "Kijivas režīmam".
Krievijas ĀM apgalvo, ka tādēļ nācies spert atbildes soļus pret personām, kas atbildīgas par šīm "ļaundarībām".
Krievijas ĀM publicētajā sarakstā ir iekļauti Latvijas premjerministre Evika Siliņa, ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš, iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, aizsardzības ministrs Andris Sprūds, bijušie Valsts prezidenti Vaira Vīķe-Freiberga un Egils Levits, Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks, kā arī Saeimas deputāts Aleksandrs Kiršteins.
Sarakstā ir arī citi politiķi, sabiedriskie darbinieki un žurnālisti, kuru vārdi gan netiek nosaukti.
Sarakstā ir arī virkne vadošo Igaunijas un Lietuvas amatpersonu, piemēram, Igaunijas premjere Kaja Kallasa un Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis, kas daudzkārt asi izteikušies par Putina režīma īstenoto politiku un aicinājuši pieņemt daudz bargākas sankcijas pret Krieviju.
