Pērn martā ECT Lielā palāta jautājumā par taisnīgas atlīdzības apmēru piesprieda Latvijai maksāt Jānim Vistiņam un Genādijam Perepjolkinam kompensāciju 1 219 663 eiro apmērā par 1997.gadā piespiedu kārtā atsavināto īpašumu Rīgas brīvostas teritorijā. Citās lietās par cilvēktiesību pārkāpumiem Latvijai kopš 1997.gada ir nācies samaksāt apmēram 700 000 eiro, tātad kopumā apmēram divus miljonus eiro.
Patlaban ECT ir apmēram 80 sūdzības no Latvijas, kurās ir lūgts iesniegt valdības viedokli, bet kurās vēl nav pieņemts galīgais lēmums.
ECT neskata sūdzības par sociāliem un ekonomiskiem jautājumiem. Tiesas kompetence ir sūdzību izskatīšana par Eiropas Cilvēktiesību konvencijas ievērošanu. Tiesības iesniegt sūdzību ECT ir ikvienam. Valsts nekādi nedrīkst ne ierobežot, ne traucēt personas saziņu ar ECT. Tas tiktu uzskatīts par konvencijas pārkāpumu. Kā stāstīja Līce, ir zināmi gadījumi, kad Latvija traucējusi sūdzības iesniedzēja saziņu ar ECT.
Līce skaidro, ka ECT nešķiro, kāds cilvēks ir iesniedzis sūdzību. Tiesa vērtē tikai lietas faktus, piemērojot vienādus kritērijus. Piemēram, tam, kādu noziegumu cilvēks ir izdarījis, varētu būt nozīme, tikai lemjot par viņa tiesvedības ilgumu, jo sarežģītās lietās process ir ilgāks. Iespējams, cilvēkiem Latvijā ir grūti pieņemt, ka valstij notiesātajiem noziedzniekiem pēc ECT sprieduma ir jāmaksā kompensācijas, bet arī noziedznieku nedrīkst pazemot ar neciešamiem apstākļiem soda izciešanas vietās, skaidro Līce.
Jautāta, kurām juridiskajām sfērām Latvijā būtu jāpievērš uzmanība, lai mazinātu ECT iebildumus, Līce atbild, ka absolūti visās jomās ir jāpievērš uzmanība argumentācijas kvalitātei, lai lēmumos un tiesu spriedumos pienācīgi atspoguļotos argumenti, kas likuši nonākt pie tā vai cita secinājuma. ECT, piemēram, ir norādījusi, ka lēmumā par pirmstiesas apcietinājumu ir jābūt skaidri izklāstītai argumentācijai par tās nepieciešamību.
"Tas mums reizēm klibo. Reizēm vēlme īsi un ātri aprakstīt, neiedziļinoties argumentācijā, rada ECT jautājumus, vai ir izvērtēti visi svarīgie aspekti, jo tie neatspoguļojas lēmuma tekstā," pauž Līce.
