Patlaban teju katrs otrais cilvēks Latvijā pēc 16 gadu sasniegšanas savu veselības stāvokli vērtē kā labu vai ļoti labu.
Turklāt šis pozitīvais vērtējums pēdējā desmitgadē ir ievērojami pieaudzis.
Create your own infographics
Proti, ja 2006.gadā tikai 40,4% savu veselību vērtēja kā labu vai ļoti labu, tad 2016.gadā tādu cilvēku bija jau 47,2%. Jāpiebilst, ka vēl nav sasniegts vēsturiski augstākais novērtējums šajā skalā – tas bija 2010.gadā un tad savu veselības stāvokli kā labu un ļoti labu novērtēja 47,7% Latvijas iedzīvotāju. Tiesa, no vēsturiski augstākā vērtējumu pērn atpalikām tikai par 0,5 procentpunktiem.
Optimistiskāki par savu veselību ir pilsētās dzīvojošie – kā labu vai ļoti labu savu veselību vērtē 48,7% pilsētnieku un tikai 44,2% laucinieku. Turklāt arī vīrieši spriedumos par savu veselības stāvokli ir daudz optimistiskāki par sievietēm, proti, 2016.gadā 52,8% vīriešu uzskata, ka viņu veselība ir laba vai ļoti laba. Tiesa, tādās pašās domās ir tikai 42,8% sieviešu.
Kopš 2006.gada samazinājušies arī negatīvu veselības vērtējumu skaits. Proti, ja 2006.gadā kā sliktu vai ļoti sliktu savu veselību vērtēja piektā daļa no visiem Latvijas iedzīvotājiem, kas vecāki par 16 gadiem, tad 2016.gadā tādu bija vairs tikai 15,6%. Tiesa, arī šis nav vēsturiski zemākais līmenis, taču jau tuvu tam - 2012.gadā tikai 15,2% no visiem iedzīvotājiem savu veselības stāvokli novērtēja kā sliktu un ļoti sliktu.
Jāpiebilst, ka laucinieki un sievietes par savu veselību ir daudz sliktākās domās nekā pilsētnieki un vīrieši.
Proti, ja 2016.gadā 14,7% no visiem pilsētniekiem savu veselību vērtēja kā sliktu un ļoti sliktu, tad laucinieku vidū šāds vērtējums bija jau 17,6%. Tikai 12,9% no vīriešiem uzskata, ka viņu veselība ir slikta vai ļoti slikta, savukārt par savu veselību sliktās domās ir 17,7% sieviešu.
