To, ka trīs ministru darba grupa šobrīd neuzskata par nepieciešamu atsavināt valsts kapitāla daļas telekomunikāciju uzņēmumos, tomēr tiek vērtētas izmaiņas uzņēmumu pārvaldībā, Ekonomikas ministrija paziņoja pirms trim nedēļām. Viena no iespējām ir uzņēmumu konsolidācija, valstij saglabājot kontrolpaketi jaunajā uzņēmumā. Ministrijas paziņojums gan nāca vien pēc tam, kad žurnālā „Ir” parādījās raksts par plānu apvienot un vēlāk privatizēt „Lattelecom” un „Latvijas Mobilo Telefonu”.
Saskaņā ar Latvijas Radio rīcībā esošo informatīvā ziņojuma projektu, piedāvājumu ciešākai „Lattelecom” un LMT integrācijai premjeram un ekonomikas ministram iesniedza „Lattelecom”. Uz šī uzņēmuma sniegto prezentāciju tad lielā mērā arī atsaucas ziņojuma sagatavotāji Privatizācijas aģentūrā. Skatīšanai valdībā ierobežotās pieejamības dokuments bija jāvirza Ekonomikas ministrijai, kas to nosūtīja saskaņošanai dažām citām ministrijām.
Tieši šajā brīdī par ieceri ieinteresējās KNAB. Tieslietu ministrijā Latvijas Radio oficiāli apstiprināja, ka pēc KNAB iniciatīvas notika sanāksme, kurā ar valsts sekretāru pārrunāti iespējamie iespaidīgā darījuma riski.
Par to, ka līdzīga saruna notikusi arī ar Ekonomikas ministrijas valsts sekretāru Juri Pūci. „Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka vietniece uzaicināja mani uz tikšanos faktiski pārrunāt šo jautājumu. Tā vairāk bija preventīva saruna, mēģinot noskaidrot - ir vai nav iespējami kādi korupcijas riski šajā gadījumā. Es nevaru raksturot to kā bažas. Drīzāk interese par apstākļiem, argumentāciju, argumentu svaru un nozīmi, saprast to procesu un iespējamās sekas no šāda lēmuma. Vairāk tādā tautsaimniecības attīstības kontekstā un lēmumu pieņemšanas un izvērtējuma kontekstos. Viņi to aplūko kā preventīvu rīcību, ņemot vērā to, ka šiem uzņēmumiem ir bijušas agrāk nevēlamas kustības. Bet cits konteksts nebija minēts,” skaidro Pūce.
Lai arī jau krietni sen iecerēta ne tikai abu uzņēmumu apvienošana, bet arī privatizācija, Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs uzsver, ka tuvākajā laikā valdība neplāno pārdot valstij piederošās uzņēmumu kapitāldaļas. Iemesls – vienīgais reālais pircējs esot uzņēmumu mazākumakcionārs „Telia Sonera”, un tādēļ neesot iespējams izvērtēt, vai uzņēmuma piedāvātā cena ir adekvāta. Komentējot pašu LMT un „Lattelecom” vēlmi apvienoties, Juris Pūce vien norāda – uzņēmumu vadībai par to nākotni nav nekādas teikšanas, viss ir akcionāru rokās.
KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks ar preses sekretāres starpniecību Latvijas Radio paziņoja, ka ceturtdien komentāru nesniegs. Arī lūgums atļaut skaidrojumu sniegt viņa vietniecei Jutai Strīķei palika bez atbildes.
Tomēr neoficiāli Latvijas Radio zināms: KNAB aizdomas izraisīja tas, cik strauji notika apvienošanās ieceres virzība, kas radīja aizdomas par necaurspīdīgu un sasteigtu valsts aktīvu atsavināšanu. Aizdomīgi bija arī atsevišķi citi aspekti, piemēram, iecere piekrist, ka privātais mazākumakcionārs „Telia Sonera” īstenos apvienotajā uzņēmumā menedžmenta kontroles tiesības. Līdzīga situācija bijusi nacionālajā lidsabiedrībā „AirBaltic”, kurā visu faktiski kontrolējis Bertolts Fliks.
Ekonomikas ministrijā stāsta, ka šobrīd visi atzinumi ir saņemti, un tagad ziņojuma projekts tiek pārstrādāts. Līdz tā skatīšanai valdībā iecerēta arī ministru darba grupas tikšanās ar „Lattelecom” un LMT padomes locekļiem, tai skaitā ar „Telia Sonera” pārstāvjiem. Oficiālas akcionāru sarunas ar „Telia Sonera,” kura jau ilgstoši izrāda interesi iegūt vairākumu gan „Lattelecom,” gan LMT, notiks tikai tad, ja valdība dos tām mandātu. Tas varētu notikt rudens laikā.
