JV paredzēts ieņemt septiņus amatus valdībā – Ministru prezidenta, finanšu ministra, ārlietu ministra, izglītības un zinātnes ministra, tieslietu ministra, klimata un enerģētikas ministra un labklājības ministra amatus.
AS pienāktos jau pašlaik ieņemtais Saeimas priekšsēdētāja amats un vēl četri amati valdībā – iekšlietu ministra, zemkopības ministra, veselības ministra un reģionālās attīstības ministra amats kopā ar atbildību par digitalizācijas jomu.
Nacionālajai apvienībai paredzēts ieņemt četrus ministra posteņus – aizsardzības ministra, kultūras ministra, satiksmes ministra un ekonomikas ministra amatus.
Premjera ieskatā viņa atbildības jomu sadales piedāvājums ir līdzsvarots un sakrīt ar partneru programmas uzsvariem. Viņaprāt, iezīmētā struktūra labi atspoguļo, ko katrs politiskais spēks varētu pienest nākamajai koalīcijai.
"Sadalīt ministrijas taisnīgāk, nekā ir piedāvāts šobrīd, būtu ļoti grūti. (..) Es esmu jau ilgāku laiku centies visādi sadalīt, šis ir tas, kur atkārtoti un atkāroti esmu nonācis pie šī risinājuma. Man liekas, ka tas ir taisnīgs. Iespējams, ka partneri redzēs līdzīgi kā es,” pauda Kariņš.
Kā būtisks diskusiju objekts saglabājas jautājums, kādā mērā vides jomas funkcijas pāries Klimata un enerģētikas ministrijas pārziņā, norādīja Kariņš, minot, ka tas tiks risināts valdības deklarācijā. Pēc viņa teiktā, enerģētikas un vides jautājumi ir risināmi kopā ar klimata jomu.
Vaicāts par Klimata un enerģētikas ministrijas oficiālu apstiprināšanas procedūru, premjers norādīja, ka, apstiprinot valdību, tiek apstiprinātas visas ministrijas kopā. Tas nozīmējot, ka atbilstošie likuma grozījumi, "kas ievieš elastību valsts pārvaldes līmenī", Saeimai būs jāpieņem līdz valdības apstiprināšanai. Šis jautājums būtu jāvirza tuvākajā parlamenta sēdē, uzskata Kariņš.
Lai trīs politiskie spēki varētu vienoties par valdības deklarāciju, politiķi iedalīsies grupās pa jomām, atzīmēja Kariņš. Viņa ieskatā pareizi būtu, ka tas politiskais spēks, kuram ir iedalīta ministrija, uzņemtos atbildību arī par attiecīgās jomas grupu. Tāpēc pirms deklarācijas veidošanas ir jābūt skaidrībai par atbildības sadalījumu, skaidroja Kariņš.
Pēc Kariņa teiktā, viens no jautājumiem, kas tiks risināts valdības deklarācijā, būs par pārnozaru jeb horizontālo pārvaldību. Tikšot iestrādāts mehānisms, kas spiestu ministrijas sadarboties.
Kā norādīja Kariņš, topošās koalīcijas partijas iekšienē pārrunās piedāvāto atbildības sadalījumu un arī uz ministru amatiem virzāmos kandidātus. Piektdien, 4. novembrī, paredzēta trīs partiju tikšanās, lai apspriestu AS un NA redzējumu par šo piedāvājumu.
KONTEKSTS:
Nākamās koalīcijas partneri "Jaunā Vienotība", "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība parakstīja sadarbības memorandu, kurā citstarp politiskie spēki par sasniedzamajiem mērķiem izvirzījuši valsts drošības uzlabošanu, veselības aprūpes pilnveidošanu, Latvijas enerģētiskās pašpietiekamības nodrošināšanu un apņēmušies nesaudzīgi cīnīties pret korupciju.
Panākta arī vienošanās, ka valdībā būs Klimata un enerģētikas ministrija, atsakoties no sākotnējā nodoma tai pievienot arī ar vidi saistītus jautājumus.
14. Saeimas vēlēšanas notika 1. oktobrī, un parlamentā kopumā tika ievēlēti septiņi politiskie spēki: "Jaunā Vienotība", Zaļo un Zemnieku savienība, "Apvienotais saraksts", Nacionālā apvienība, "Stabilitātei!", "Latvija pirmajā vietā" un "Progresīvie".
Jaunievēlētā 14. Saeima uz pirmo sēdi sanāca 1. novembrī. 14. Saeimas pirmajā sēdē deputāti izraudzījās Prezidija locekļus, tostarp arī par Saeima priekšsēdētāju ievēlot "Apvienotā saraksta" pārstāvi Edvardu Smiltēnu.
