Elektroniskās burtnīcas gan nav kopija no veikalos nopērkamajām. Uzdevumus šim mācību līdzeklim izstrādājušas sešas Jelgavas novada skolotājas. „Skolā strādājot, viss tā dabiski sanāk, jo katru gadu gribas kaut ko jaunu ieviest dzīvē: bērniem, lai būtu interesantāk, pašiem, lai būtu interesantāk strādāt. Tas nav tā no malas uzspiests,” saka Līvbērzes vidusskolas skolotāja Ineta Pitkēviča.
Uzdevumu kopums būs iekopēts datu nesējos un tādējādi klasēs, kurās nav interaktīvās tāfeles, to varēs izmantot ar projektora palīdzību, vai nepieciešamības gadījumā uz papīra izprintēt konkrētus uzdevumus. „Un šīs, ko mēs sagatavojām, skolotāji varēs pilnīgi brīvi kopēt, variēt, kombinēt ar citiem uzdevumiem, nebaidoties pārkāpt autortiesības,” norāda Pitkēvičas kolēģe Vivita Eiklone.
Jelgavas novada izglītības pārvaldes vadītāja Ginta Avotiņa saka, ka novads cenšas attīstīties, lai būtu iespējams atteikties no darba burtnīcām. „Mēs redzam attīstību, izmantojot informāciju tehnoloģiju metodes un materiālus, un pagājušajā gadā jau esam sākuši šo darbu, lai nodrošinātu visās skolās un klasēs iespēju strādāt ar datoru, ar projektoru, ar internetu,” norāda Avotiņa.
Šajā mācību gadā jaunā formāta darba burtnīcas būs latviešu valodā, literatūrā un vēsturē, bet pāreja no drukātajām uz elektroniskajām darba burtnīcām turpināsies. Sastaptajiem skolēniem par šo jauninājumu gan ir krasi atšķirīgi viedokļi. „Priekš kam tad tās darba burtnīcas ir? Lai viņās rakstītu kaut ko, nevis lasītu. Priekš tam grāmatas domātas,” saka septītās klases skolniece Patrīcija Paula.
„Labāk patīk elektroniskās burtnīcas, tāpēc ka tas ir interesantāk,” norāda piektās klases skolniece Laura.
Drukātās darba burtnīcas arī turpmāk paliks pirmklasniekiem. Tāpat pāreja uz jaunajām darba burtnīcām, kas gadā novadam ļaus ieekonomēt ap 50 000 latu, nenotiks arī svešvalodās un mūzikā.
