Jau brīdī, kad Valsts policija publiski aicināja iedzīvotājus ziņot par Krievijas uzsāktā kara simbolu izmantošanu, cilvēki sāka vērsties policijā. Iedzīvotāji fiksējuši karu atbalstošo Z burtu gan Siguldas pusē, kur sabojāts Ukrainas atbalsta plakāts, gan daudzdzīvokļu nama logā Ogrē, gan citur, tajā skaitā interneta vietnēs. Ievēroti arī pie namiem izkārti Krievijas karogi.

"Ienākošās informācijas apjoms ir ļoti liels, un tas jāvērtē. Visa šī informācija tiek fiksēta, pārbaudīta arī resorisko pārbaužu ietvaros attiecīgi pēc piekritības un viņu izvērtēšanai skatīsimies, vai nodot tālāk drošības dienesta tālākām darbībām," norādīja Valsts policijas pārstāve Simona Grāvīte.

Tikmēr ievērojami mazāk izsaukumu par Krievijas uzsāktā kara atbalstošu simbolu lietojumu ir Latvijas lielākās pašvaldības policijai.

"Iedzīvotāji mums ir ziņojuši par personu, kam ir soma, kas ar šo simboliku, tad arī par pāris automašīnām un vēl par vienu gadījumu, kurā uz ēkas sienas uzkrāsots šis Z burts. Protams, gribētos teikt, ka šo gadījumu ir maz tādēļ, ka arī sabiedrībā ir maz cilvēku, kas šos simbolus vēlētos eksponēt, bet nu jebkurā gadījumā mēs kā policija sekojam līdzi visiem šiem notikumiem publiskajā vidē gan internetā, gan arī uz ielām, ēku sienām un tamlīdzīgi. Lai mēs vienkārši būtu informēti par pašreizējo situāciju un varētu arī par to informēt tālāk jau Valsts policiju un Drošības dienestu," pastāstīja Rīgas pašvaldības policijas pārstāvis Toms Sadovskis.

Valsts policija norādīja – būtiskākais ir saprast iedzīvotāju motivāciju un mērķi, izvietojot karu atbalstošu simboliku, proti, vai mērķis ir kara noziegumu attaisnošana vai etniskā naida kurināšana. Atbilstoši situācijai pārkāpēju iespējams saukt pie atbildības. Katrs gadījums tiekot vērtēts individuāli.

Par šādas simbolikas lietošanu iedzīvotājus aicina arī turpināt informēt likumsargus. Būtiski pašiem neiesaistīties konfliktos, bet ziņot policijai.

KONTEKSTS:

24. februārī Krievija pēc tās prezidenta Vladimira Putina paziņojuma par "militāro specoperāciju" sāka iebrukumu Ukrainā, kur sākotnēji triecienus raidīja uz militārās infrastruktūras objektiem, bet vēlāk, kad Ukrainas spēku pretošanās izrādījās negaidīti sīva, sāka arvien nežēlīgāk bombardēt Ukrainas pilsētas, bojā iet arī civiliedzīvotāji. Tāpat tiek ziņots par lūgumiem veidot humānos koridorus, jo vairākās pilsētās cilvēki nevar saņemt pat visnepieciešamākās preces.

Krievijas uzbrukums Ukrainai izraisījis vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas.

Kopš karadarbības sākuma jau vairāk nekā divi miljoni cilvēku no Ukrainas devušies bēgļu gaitās, liecina ANO Bēgļu aģentūras dati. Kopumā, pēc ekspertu aplēsēm, krīze Ukrainā varētu atstāt bez pajumtes 12 miljonus cilvēku. Latvija gatavojas uzņemt 10 000 iespējamo Ukrainas bēgļu.