„DNB” bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš atzina, ka Dombrovskim piešķirtais portfelis ir nozīmīgs, jo mainās Eiropas Komisijas struktūra – iepriekš viceprezidenti bija amati ar smalkāku nosaukumu, bet tagad ir citādi, viceprezidenti pārraudzīs plašu jautājumu klāstu, koordinēs darbu.
Strautiņš arī atzina, ka Dombrovskim būs sarežģīts darbs, jo ES ekonomika ieslīgusi stagnācijā, pie tā vaino arī pašu eiro, un dažādām valstīm ir dažādi skatījumi par to, kas jādara, ne tikai valstu praktiskas intereses, bet arī atšķirīgi skatījumu uz pasauli.
"Visa tā viņa atbildības joma ir pārliecinoši lielākais Eiropas izaicinājums šobrīd. Ja runā tieši par eirozonu, tad tās ekonomika pamazām slīd iekšā tādā kā deflācijas spirālē. Pārāk zema inflācija, lēna izaugsme, augošs bezdarbs vai vismaz augstā līmenī esošs bezdarbs, kas saasina uzkrāto parādu problēmu un tā tālāk. Tas, ka pati šī problēma ir tik sarežģīta, tik ārkārtīgi komplicēta, tas ir viens. Viņam būs jākoordinē vairāku citu cilvēku darbs, daļai no viņiem ir lielāka pieredze komisijā, kuri pārstāv lielvalstis. Līdz ar to, tas noteikti nebūs viegli," uzskata Strautiņš.
Dombrovska ieņemtais viceprezidenta amats eiro un sociālā dialoga nozarē būs viens no redzamākajiem amatiem Eiropas komisijā, pieļauj Strautiņš.
Arī Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds raidījumam „Pēcpusdiena” atzina, ka Dombrovski gaida nopietns darbs. Ja Dombrovskis tiešām centīsies kaut ko izdarīt, nevis „nosēdēt šo laiku”, „šis ceļojums būs kā pa mīnu lauku”, jo būs gan komisāru konkurence, gan pārklāšanās ar citu pārraudzītajām jomām.
Savukārt lielākais izaicinājums būs tas, ka Dombrovska koordinējošā darba pārziņā būs divas smagsvara valstis – finanšu stabilitāti pārrauga Lielbritānija, bet finanšu un nodokļu jomu – Francija.
Šīm valstīm ir dažādas pozīcijas, un tām būs vēlmes kaut ko pateikt, būs grūti saskaņot viedokļus, norādīja Sprūds. Viceprezidenta akcepts būs svarīgs, dažos jautājums pat izšķirošs, viņš būs kā „durvju turētājs – sargs”, ne velti viceprezidentu amatos plānots iecelt bijušos premjerus, kuriem ir iemaņas koordinēšanā, pauda Sprūds.
Uzticot Dombrovskim eiro un sociālā dialoga pārraudzību, Junkers diez vai licis lielas cerības uz Dombrovska iemaņām sociālās nevienlīdzības mazināšanā, LTV norādīja politikas procesu vērotājs Filips Rajevskis, uzsverot, ka, visticamāk, ekspremjera darba kārtībā galvenokārt būs eiro jautājumi.
„Šis eiro jautājums, monetārie jautājumi varētu būt stiprā puse Dombrovskim. Bet, ja mēs runājam par sociālā dialoga pusi, tā varētu būt kā drusku ironija, jo šī jautājuma puse ir bijusi vienmēr problēma arī valdībām, kurās viņš ir bijis premjers,” atgādināja Rajevskis.
„Tas statuss dod iespēju pietiekoši augstā līmenī vest dialogu, taču te ir ļoti lielā mērā viss atkarīgs no tā, ar ko šo amatu (jo šis ir jauns amats) piepildīs pats Dombrovskis. Ja viņš domās par saviem vēlētājiem Latvijā un domās arī par Latviju, es domāju, tur varēs atrast pozīcijas, kur Latvija varētu gūt labumu, bet var arī būt pilnīgi otrādāk, kā tas ir bijis ar [ES attīstības komisāru Andri] Piebalga kungu, ka pozīcija tiek ieņemta, ka viņš strādā tikai uz Eiropu un viņš pārstāv visu Eiropu, tad, protams, mēs būsim zaudētāji,” sprieda Rajevskis.
„Dombrovska atbildība būs plaša un nozīmīga,” sacīja nākamais Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers, raksturojot Latvijas izvirzītā Eiropas komisāra kandidāta Valda Dombrovska pienākumus.
Junkers, trešdien Briselē nosaucot jauno Eiropas Komisijas sastāvu, vairākkārt izcēla Dombrovska kā viceprezidenta uzdevumus, kas būs virzīt un savienot vairāku citu komisāru darbu, kuri strādās viņa atbildības jomās.
Žans Klods Junkers norādīja, ka Dombrovsksi cieši strādās ar vismaz sešu komisāru komandu, kas atbildīgi par finanšu, ekonomikas, tirdzniecības, tieslietu, mobilitātes un vēl citām jomām.
Viceprezidents ir tas, kurš koordinē, veido, organizē komisāru komandu, ņemot vērā lielās prioritātes.
Pats Dombrovskis pēc atbildības portfeļa publiskošanas sarunā ar Latvijas Radio uzsvēra, ka viņa uzdevums raudzīties, lai Eiropas Savienības ekonomisko izaugsmi savienotu ar sociālo atlabšanu.
Eiropas Komisijā pirmo reizi ir izveidota šāda viceprezidentu struktūra, kurā kopā ar Eiropas Savienības Augsto pārstāvi ārlietās pavisam ir septiņi viceprezidenti – no Igaunijas, Somijas, Nīderlandes, Slovēnijas, Bulgārijas un arī Latvijas.
Svarīgas atbildības jomas saņēmušas arī citas valstis - Lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs būs īrs Fils Hogans, par transportu atbildēs slovāks Marošs Šefčovičs, par tirdzniecību – zviedriete Sesīlija Malstrēma, klimata un enerģētikas komisārs būs spānis Migels Ariass Kanjete, par jūrniecības un zvejniecības lietām atbildēs maltietis Karmenu Vella, bet līdzšinējā Latvijas komisāra Andra Piebalga pienākumus – attīstības sadarbības jautājumus pārņems horvāts Nevens Mimiča.
Tālāk sekos balsojums Eiropas Parlamenta sesijā par visu komisijas sastāvu kopumā un tad visiem komisāra kandidātiem būs noklausīšanās, tas nozīmē, ka viņus izvaicās deputāti atbildīgajās komitejās, kas varētu notikt septembra pēdējā un oktobra pirmajā nedēļā. Plāno, ka jaunais EK sastāvs darbu varētu sākt 1. novembrī.
