Izteikt viedokli par cilvēku, kuru nepazīstam, internetā ir viegli. Sociālie tīkli uzbūvēti tā, ka mēs redzam to, ko komentē mūsu draugi un paziņas, tas raisa interesi un ļauj sajusties piederīgam kādai noteiktai viedokļu grupai – “es neesmu vienīgais, kas tā domā, un tas šķietami attaisno manas domas”.
“Mums nepatīk pieņemt tādas lietas, kas neatbilst mūsu iepriekš izveidotajiem priekšstatiem, mēs ignorējam šos datus, vai arī izturamies pret tiem noraidoši, varbūt arī naidīgi,” skaidroja Rīgas Stradiņa universitātes docents, sociālantropologs Klāvs Sedlenieks.
“Tas uzbrukums otram acīmredzami ir ar zināmu agresijas pieskaņu, un es to saistu ar šo baudījumu, kuru cilvēki gūst caur vēlmi vai vajadzību sodīt citus par kaut kādu pārkāpumu,” sprieda Sedlenieks.
Savukārt Latvijas Universitātes profesors sociālajā psiholoģijā Ivars Austers norādīja, ka šāda veida stāsti – godīgi no dzīves, kuri, protams, nav viendabīgi, – atstāj daudz telpas šaubām, “un šaubas pašas par sevi ir viens no iemesliem un cēloņiem, kas uztur pie dzīvības dažāda veida... parasti tās sauc par sazvērestības teorijām”.
Liela nozīme ir tam, ka internets rada šķietamu robežšķirtni starp mani un cilvēku, par kuru izsakos nievājoši, jo, izslēdzot datoru, viņš it kā pazūd no manas dzīves.
“Vieglāk ir kaut ko sliktu, ļaunu, nepatīkamu izdarīt cilvēkam, kurš no tevis ir tālu, un attālums, diskutējot par relatīvi abstraktām lietām, palielinās vēl papildus. Jautājums, par ko tu runā. Ja runāsi par kaķēnu audzināšanas paņēmieniem, kur arī ir iespējamas diskusijas, tas ir kaut kas konkrētāks, tur visiem ir pieredze, bet, runājot par vīrusiem, par abstraktām idejām, kā mūs te pakļauj, par varas attiecībām, – to tu tā nevari tieši pataustīt, un tas visu to vēl stiprina. Un abstraktas idejas kā tādas var, no vienas puses, vienot cilvēkus, no otras puses – tās ļoti viegli var kalpot par pamatu sanaidošanai,” norādīja Austers.
Sedlenieks skaidroja, ka internets rada attālināto sajūtu, “un, jo mēs esam tālāk no tiem cilvēkiem, pret kuriem mēs vēršam kaut kādas sankcijas, jo vieglāk mums pašiem šīs sankcijas ir izdarīt”.
“Šīs lietas jau vienmēr ir tikušas nosodītas, ja kāds vienkārši no stūra, no tumsas izkliedz kaut kādus apvainojumus, tas ir ticis uzskatīts par ne visai morāli augstvērtīgu darbību, gļēvu rīcību, pretēji tam, ka tu nostājies aci pret aci un esi gatavs saņemt visas konsekvences šai darbībai pats ar savu rīcību,” sacīja Sedlenieks.
