Ja cilvēks ar redzes problēmām dodas savās gaitās, viņam visdrošāk ielu ir šķērsot vietā, kurā ir uzstādīts luksofors ar skaņu. Ja šādas iespējas nav, tiek izmantots baltais spieķis.
Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Juris Jančevskis apstiprināja: “Noteikumi šobrīd paredz, ja šāda veida gājējs ārpus gājēju pārejas paceļ šo balto spieķi, tad visās vietās, kur ir iespējama braukšana, vadītājam ir jāapstājas un jādod iespēja šķērsot brauktuvi.”
Rīgā neredzīgo ciemats atrodas Juglā. Īpašas ceļazīmes autobraucējiem norāda, ka jābūt uzmanīgiem, jo ielu var šķērsot cilvēks, kurš neredz vai ir vājredzīgs.
“Baltais spieķis ir būtisks, lai novērstu pārpratumus un šoferis saprastu, ka viņam ir darīšana ar cilvēku, kas neredz un neprot tā sevi pasargāt, kā ārkārtas gadījumos to varbūt var cilvēks, kas redz. Tas ir arī svarīgi, atgādināt cilvēkiem ar redzes problēmām, ka viņiem stipri ir jādomā par sevi, kā viņi šķērso ielu, kurā vietā. Vislabāk to tomēr ir darīt pie pārejas,” uzsvēra Latvijas Neredzīgo biedrības Strazdumuižas organizācijas priekšsēdētājs Pēteris Locāns.
Locāns pastāstīja, kā cilvēkam ar balto spieķi pareizi jāšķērso iela. Vispirms jānostājas trotuāra malā un jāpaklausās, kas notiek uz ielas. Ideālais ielas šķērsošanas brīdis ir tad, kad transporta kustība mazinājusies. Spieķis jāpaceļ horizontāli un, pirms doties pāri ielai, kādu mirkli jāpastāv, lai transporta vadītājs paspētu ieraudzīt neredzīgo cilvēku.
“4.studijas” nelielajā eksperimentā piekrita piedalīties Andris Kalniņš, seniors, kurš redzi zaudējis 11 gadu vecumā. Andrim palīdzēja Māris Orbitāns, cilvēks ar redzes problēmām kopš dzimšanas. Māris eksperimentam piekritis, lai parādītu “kāda mums ir satiksme, kāda ir Rīga, un kāda šoferiem ir reakcija.”
Eksperiments notika vietā, kurai tuvumā nav gājēju pārejas. Ceļu satiksmes noteikumu 147. punktā ir noteikts, ka jebkurā gadījumā - arī ārpus gājēju pārejām - transportlīdzekļa vadītājam jāpalaiž neredzīgs gājējs, kas rāda signālu ar baltu spieķi. Valsts policijā atceras, ka jau pirms pāris gadiem Neredzīgo biedrība lūgusi palīdzību autovadītāju kontrolē. Par neredzīga gājēja ignorēšanu, protams, pienākas sods, bet - tas tiek piemērots tikai tādos gadījumos, kad autovadītājs tiek pieķerts notikuma vietā, piemēram, reidu laikā.
“Atbildība vadītājiem ir paredzēta. Velosipēda vadītājam ir atbildība no 10 līdz 30 eiro apmērā. Pārējiem transporta līdzekļu vadītājiem ir atbildība no 15 līdz 70 eiro apmērā,” skaidroja Jančevskis.
Eksperimenta dalībnieki tiek lūgti būt ļoti uzmanīgiem. Pirmais secinājums - satiksme ir intensīva un neizskatās, ka autovadītāji būtu gatavi apstāties, lai palaistu garām cilvēkus ar balto spieķi.
“Bail it kā nebija, bet droši arī nebija. Jo tomēr mašīnas reaģē diezgan kūtri, principā, nelabprāt. Jāgaida, kamēr tā plūsma paliek mazāka,” sacīja Kalniņš.
“Mašīnas brauca, kā viņas brauca, un principā viņas nepievērsa uzmanību. Un bieži vien atliek izmantot tikai savu dzirdi un skatīties, ja tev ir tas (redzes) atlikums, skatīties pa malām,” piebilda Orbitāns.
Jančevskis pieļāva: “Varbūt tie, kas jau apliecību ieguvuši senā pagātnē vai vēl laiks ir pagājis, viņi to ir aizmirsuši, jo šādas vietas Rīgā nav ļoti bieži, kur šādi gājēji pārvietojas.”
Katru gadu Valsts policija par ceļa nedošanu gājējiem soda simtiem autovadītāju. Šogad vien deviņu mēnešu laikā fiksēti 222 gadījumi. Statistikā netiek izšķirti neredzīgi vai redzīgi cilvēki. “4.studija” aicina autovadītājus būt vērīgākiem un cienīt cilvēkus ar redzes traucējumiem.
