Par to saglabājusies tikai viena fotogrāfija, kas uzņemta pils terasē pie lauvu skulptūrām. Izspēles laikā tā vēlreiz tika uzņemta tieši tāda kā toreiz. Rudenī vēsturisko notikumu izspēle kļūs arī par vienu no muzejpedagoģiskajām programmām skolēniem.
Cīņas starp landesvēra karavīriem un lieliniekiem 1919. gadā Tukumā aizsākās janvārī. Jūnijā ar landesvēra komandiera pavēli Durbes pilī tika izveidota lazarete ievainotajiem karavīriem, kuru pēc galvenā ārsta rīkojumiem iekārtoja brīvprātīgā virsmāsa Elizabete fon Hiršheida jeb Lizī.
Tukuma muzeja direktore Agrita Ozola stāsta, ka “lazarete šeit atradās no jūnija mēneša līdz pat 4. septembrim, kad to pārvietoja uz Krustpils pili, tuvāk kaujas rajonam. Šajā lazaretē mēs īsti nezinām, cik ievainoto ir gulējuši, bet mēs zinām, ka tajā pavasarī un vasarā pavisam ir krituši vai no ievainojumiem miruši 56 cilvēki.”
Pasākumā ''Durbes pilī pirms 100 gadiem'', simboliski pagriežot laika ratu par gadsimtu atpakaļ, pils zāle atkal kļuva par lazareti.
Ārsta, žēlsirdīgo māsu, brīvprātīgo un ievainoto karavīru lomās iejutās gan Durbes pils muzeja darbinieki, gan pasākuma apmeklētāji.
“Esmu Elmārs Šrenfelds, un man ir labās rokas lūzums. Kā tas gadījās? Kaujas laukā! Iedvesmojoši, jo es arī ļoti interesējos par vēsturi,” par savu lomu spēlē sajūsminās pasākuma dalībnieks Roberts.
Vēsturisko notikumu galvenā varone ir virsmāsa Lizī, kura Durbes pilī svinēja arī savu saderināšanos ar brīvprātīgo vācu ārstu. Lizī tēlā iejutās Durbes pils krājumu glabātāja Līva Lielmane. Viņa stāsta par savu pieredzi: “Mans galvenais uzdevums ir ierīkot Durbes pilī hospitāli un palīdzēt visiem cietušajiem. Kā ir šajā lomā iejusties? Satraucoši! Ir satraucoši, bet ļoti jauki!”
“Kāda nozīme šai rekonstrukcijai ir šodien? Lai parādītu to vēsturi, kāda šeit ir bijusi. To, man liekas, jau ir aizmirsuši. Mēs fotogrāfijā atradām, ka te bija lazarete, un pakāpeniski sākām celt to vēsturi augšā,” skaidro Durbes pils muzeja pārzinis Aivars Šmitenbergs.
