Triju Baltijas premjerministru pirmā tikšanās simboliski notika Dzelzceļa muzejā, jo tieši iecerētā dzelzceļa līnijas „Rail Baltica” izbūve ir šobrīd vērienīgākais triju Baltijas valstu kopīgais projekts. Latvijas ministru prezidente Laimdota Straujuma (Vienotība) to pat nodēvēja par jauno „Baltijas ceļu”.
"Pirms 25. gadiem mēs stāvējām Baltijas ceļā un tagad šā gada oktobrī mēs parakstīsim mūsu valstu vienošanos par jaunu Baltijas ceļu. Latvija Igaunija un Lietuva par kopīga dzelzceļu uz Eiropu. Manuprāt, tas ir simboliski," sacīja Straujuma.
Savukārt Igaunijas ministru prezidents Tāvi Reivass uzsvēra, ka tas būs ne tikai ceļošanu, bet arī ekonomiku un drošību veicinošs projekts: „"Rail Baltica" ir arī ekonomisks projekts, jo tas pavērs jaunas iespējas tirdzniecībai ar Eiropas Savienības valstīm. „Rail Baltica” veicinās arī drošību, jo ar tā starpniecību Baltijas valstis būs savienotas ar „Eiropas sirdi”.”
Premjeri solīja, ka līgums par "Rail Baltica" kopuzņēmuma izveidi tiks parakstīts oktobrī. Un, ja viss ritēs kā plānots, projektu varētu pabeigt 2025.gadā.
Amatpersonas uzsvēra - lai arī liels darbs pie šī projekta jau ir padarīts, tikpat smags vēl ir priekšā, piesaistot dzelzceļa līnijas izbūvei nepieciešamo Eiropas Savienības līdzfinansējumu. No kopumā 1,27 miljardu lielajām izmaksām Eiropas Savienība apņēmusies finansēt 85%.
“Rail Baltica” projekta galvenais mērķis ir atjaunot Baltijas valstu tiešo saikni ar Eiropas dzelzceļu tīklu, savienojot Baltijas galvaspilsētas ar Varšavu un Berlīni, maršrutu potenciāli pagarinot līdz pat Venēcijai.
Tālāk premjeru ceļi veda uz Latvijas Nacionālās bibliotēkas jauno ēku, kuras projekts arī tika aizsākts tieši pirms 25 gadiem, kad notika „Baltijas ceļš”. Ministru prezidenti šeit bija aicināti izteikt novēlējumus Baltijas vienotībai. Vēlējumus katrs ministru prezidents bija izvēlējies teikt savā dzimtajā valodā.
Bibliotēkas ēkā premjeri atklāja arī kopīgo Baltijas valstu projektu „Baltijas ceļa stāsti”, ierunājot bibliotēkas jaunajā ierakstu studijā katrs savu personisko atmiņu stāstu par Baltijas ceļu. No nākamās nedēļas šāda iespēja būs ikvienam cilvēkam, jo UNESCO atbalstītā projekta mērķis ir apkopot pēc iespējas vairāk atmiņu par šo unikālo baltiešu akciju.
Baltijas ministru prezidenti apmeklēja arī Baltijas ceļam veltītu izstādi Kongresu namā, kā arī VDK ēku jeb Stūra māju.
Pēc Latvijas jauniešu iniciatīvas Doma laukumā savukārt notika Baltijas ceļam veltīta zibakcija, kurā no cilvēkiem tika izveidota Baltijas valstu kontūra.
Atzīstot baltiešu akcijas unikalitāti, kopš 2009.gada Baltijas ceļš iekļauts arī UNESCO "Pasaules atmiņa" dokumentālā mantojuma sarakstā.
