Aktīvie pensionāri slēpo, soļo, dejo, mācās valodas, apgūst tehnoloģijas, apmeklē teātrus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Visā pasaulē otrdien atzīmē Starptautisko veco ļaužu dienu. Jau vairāk kā 20 gadus šīs dienas mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību iedzīvotāju novecošanai, veco ļaužu dzīves problēmām un grūtībām. Rīgas aktīvo pensionāru alianses pārstāvji spriež arī par sociālajām problēmām un to risinājumiem, bet par svarīgāko uzskata dzīvesprieku. Seniori slēpo, soļo, dejo, mācās valodas, spēlē spēles, apgūst tehnoloģijas, apmeklē teātrus un koncertus.

Rīgas aktīvo senioru alianses vadītāja Terēzija Mackare stāsta, ka daudzi pensionāri Latvijā patiesībā ir pozitīvi un radoši ļaudis. Organizācijas biedru skaits arī pēdējos gados pieaudzis, un nu tā apkopo ap 700 vecāka gada gājuma iedzīvotājus. Šie pensionāri dzied Dziesmu svētkos, dejo līnijdejas, spēlē kārtis - zoli un bridžu, apgūst tehnoloģijas un veic daudz dažādu citu aktivitāšu, lai brīžiem sūro pensionāra dzīves situāciju pārvarētu.

„Katrs var teikt - cik maza pensija!, bet cits varbūt ar vēl mazāku pensiju uz dzīvi raugās ar saulainu skatu, darbojas korī vai deju ansamblī, iet vingrot, tamborē un dzīvo aktīvu dzīvesveidu nesūdzoties,” saka alianses biedre Anita Kurme.

Piemēram, pensionāre Zenta Avota vēl arvien strādā uz pusslodzi par matemātikas un fizikas skolotāju un tieši tādēļ, dzerot tēju, neliek klāt nevienu cukura karoti, jo dzīve tāpat esot salda. Savukārt visiem pensionāriem iesaka sabiedriskajā transportā kāpt ar smaidu, tad vieta no kāda jaunāka cilvēka esot garantēta.

Zenta gūst enerģiju, ikdienā tiekoties ar jaunāko paaudzi, un norāda, ka būtiskākais paaudžu solidaritātē ir savstarpēja cieņa. „Nevar teikt ''jūs jaunie neko nezināt'', jo tad tie jaunie teiks ''jūs vecie neko nezināt'' - tā jau lietas nevar risināt. Es esmu cilvēks, kas cīnās, un te man ir kompānija, kas otras brīvās pusslodzes laikā uzmundrina. Arī citiem veco ļaužu dienā gribētu novēlēt tikai pozitīvo,” saka Zenta.

Savukārt vīriem - Vilnim un Tālivaldim - atslēga uz labsajūtu pensijas vecumā ir sports. „Manas fiziskās aktivitātes saistās ar garākiem gabaliem soļošanā un nūjošanā. Pozitīvu sajūtu jebkurā seniorā un cilvēkā vispār veido saskarsme ar dabu – mežs, tas priekš manis ir baznīca,” stāsa Vilnis. Arī Tālivaldis aktīvi kustas cauru gadu: „Es ar sportu nodarbojos gan vasarā, gan ziemā. Slidoju, slēpoju, sērfoju, peldu un braucu ar riteni. Septembrī nobraucām Siguldas velobraucienu jau ceturto gadu, un pat liekas tā savādi, ka rezultāti uzlabojas, neskatoties uz to, ka palieku vecāks.”

Senioru organizācijas biedre Hilda saviem vienaudžiem atgādina, ka būtiski ir sevi nežēlot, atlikt malā slinkumu un pievienoties domubiedriem, kas ik dienu pārvērtīs aktīvu. Pati Hilda senioru aliansē iestājās, lai apgūtu angļu valodu. „Aktivitātes mums ir daudz un dažādas. Mēs varam apgūt valodas - vācu, angļu, franču. Un tiem, kas neprot labi latviešu valodu, turpmāk mācīsim arī to. Ir arī pērļošanas nodarbības. Tiešām, tās aktivitātes cilvēku pacilā un rada stimulu darboties. Viņš nejūtas vientuļš un atstumts,” skaidro Hilda.

Tiesa, arī seniori alianse pārspriež un iesaistās dažādu problēmu risināšanā, lai mazinātu sociālo nevienlīdzību. Aktīvie seniori sevi pozicionējuši arī Eiropas līmenī, un mēneša nogalē seminārā Latvijā viesosies starptautiskā veco ļaužu pārstāvniecība.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti