Siliņa ceturtdien aicināja uz tikšanos ZZS, "Progresīvos" un "Apvienoto sarakstu", kurš savukārt paziņoja, ka šajās sarunās nepiedalīsies, bet gatavs turpināt neformālas diskusijas. Savukārt pēc Nacionālās apvienības kategoriskiem iebildumiem pret sadarbību ar "Progresīvajiem" Siliņa pauda, ka NA atstatīja sevi no sarunām, kam gan Nacionālās apvienības politiķi nepiekrīt, norādot, ka gatavi turpināt sarunas.
Rinkēvičs ceturtdien, 31. augustā, intervijā Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" norādīja, ka valdība ir jāizveido līdz septembra vidum un viņš vēlētos redzēt konkrētus darbus, īsāku deklarāciju, ko valdība 3 vai 4 partiju formātā var izdarīt.
Tagad "jautājums ir, vai ir iespēja panākt ne ideālu, bet risinājumu un kompromisu, kuru daudzpartiju valstī un sistēmā, kur vienas partijas valdība nav iespējama, var panākt", sacīja prezidents.
Viņaprāt, "ja sasparojas, var panākt 4 partiju valdību", bet viņš ir pamanījis, ka sarežģītākā izvēle pašlaik "ir ideoloģiski krāsota".
"Jautājums ir, vai tiešām būs situācija, ka ideoloģiskie apsvērumi ņems virsroku pār to, ka mums vajadzētu būtu vienai interesei un ideoloģijai – Latvijas valstij. To mēs redzēsim tuvāko dienu laikā," sacīja Rinkēvičs.
Viņaprāt, piektdien dienas otrajā pusē ir jābūt skaidrībai par koalīciju, un pēc tam, respektējot ideoloģijas un dažādus viedokļus, jādodas uz priekšu. Rinkēvičs arī uzsvēra, ka viņam nav principiāli svarīgi, kuras četras partijas būtu valdībā, bet svarīgi lēmumi par darbiem, par risinājumiem, piemēram, elektroenerģijas tarifiem, kredītprocentu pieaugumam, inflācijai, iekšējai drošībai.
"Ir tik daudz, ko darīt, ka vienā brīdī – ja nevaram vienoties, [..] demokrātiskajā valstī svarīga ir arī spēcīga opozīcija, demokrātiskajai valstij nepieciešama spēcīga valdība un spēcīga opozīcija," sacīja prezidents.
KONTEKSTS:
Līdzšinējā premjera Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") otrā valdība krita pēc neveiksmīgiem mēģinājumiem paplašināt koalīciju, iekļaujot tajā arī opozīcijā esošos Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) un "Progresīvos", un nepanākot pašreizējo koalīcijas partneru – Nacionālās apvienības un "Apvienotā saraksta" – piekrišanu ministru rokādēm un memorandam par vairākiem līdz gada beigām izdarāmiem darbiem.
Nākamās valdības izveidi Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs uzticēja Saeimā lielākās frakcijas "Jaunā Vienotība" izvirzītajai premjera amata kandidātei Evikai Siliņai, kura sāka sarunas ar piecām partijām. Augusta izskaņā kļuva zināms par Siliņas ieceri nākamās valdības kodolu veidot trim partijām – "Jaunā Vienotība", Zaļo un zemnieku savienība un "Progresīvie" –, aicinot pievienoties arī "Apvienotajam sarakstam", kurš gan šādu ieceri noraidīja.
"Apvienotais saraksts" uzstāj, ka koalīcijā jābūt Nacionālajai apvienībai, nevis "Progresīvajiem", kā to vēlas premjera amata kandidāte Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība"). Savukārt Zaļo un Zemnieku savienības iekļaušanai valdībā "Apvienotais saraksts" izvirzījis vairākus nosacījumus.
