ĪSUMĀ:
- Pedagogu palīgiem, logopēdiem un skolotājiem pārejai uz izglītību valsts valodā piešķirti 1,7 miljoni eiro.
- Direktori norāda – darba tirgū ir šo speciālistu trūkums.
- Ir problemātiski nodrošināt bērniem, kuri nāk no krieviski runājošām ģimenēm, latvisku vidi.
- Latviešu valodas skolotāji mazākumtautību skolās ir noslogoti, bet jaunus kolēģus piesaistīt ir problemātiski.
- Ir pedagogi, kuri nav pārliecināti par savu valodas prasmi un no darba aiziet.
Lai risinātu šo problēmu, valdība piešķīrusi 1,7 miljonus eiro sekmīgai pārejai uz izglītību valsts valodā (īpaši 1., 4. un 7. klasēs). Šī nauda paredzēta no jaunā mācību gada līdz šī gada 31. decembrim, lai šajās skolās nodrošinātu vairāk pedagogu palīgus, logopēdus un skolotājus pagarinātajās dienas grupās.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), izvērtējot situāciju skolās, secinājusi, ka visvairāk nepieciešamais atbalsts ir tieši skolotāju palīgi, kas nodrošinātu latvisku vidi ikdienas mācībās klasēs, un pagarinātās dienas grupas, kas sniegtu atbalstu mācību satura apguvei, tostarp mājas darbu izpildei, īpaši gadījumos, ja vecākiem valodas prasmju dēļ ir ierobežotas iespējas sniegt atbalstu bērniem mācībās.
To apstiprināja arī Rīgas Rīnūžu vidusskolas vadītājs Deniss Kļukins, vienlaikus norādot, ka fiziski darba tirgū šādi speciālisti nemaz neesot pieejami:
"Tieši ar latviešu valodas skolotājiem ir lielākā problēma, jo priekšmetu skolotāji adaptēsies, kaut kādā veidā jau ir [adaptējušies], bet tuvāko 3 gadu laikā paliks tikai tie, kas ir spējīgi strādāt tikai valsts valodā.
Bet paši bērni, kas nāk no ģimenēm, kur galvenā valoda ir tikai krievu, tur galvenā problēma ir, ka viņiem jānodrošina tieši latviešu vide.
Bez latviešu valodas skolotājiem un jauniem skolotājiem, kuri nevis adaptējas, bet jau ir gatavi nākt un strādāt latviešu valodā, to pāreju nodrošināt būs diezgan problemātiski."
Rīgas 34. vidusskolas direktore Natālija Rogaļeva iezīmēja, ka šajā skolā jau 6 gadus visu līmeņu skolēniem piedāvā brīvprātīgi izvēlēties programmas tikai latviešu valodā, un šobrīd lielākā daļa bērnu jau to izmantojot. Šajā mācību gadā 34. vidusskolā kopumā aptuveni ceturtdaļa 1.,4. un 7. klases skolēnu sāks šo vienoto programmu.
Direktore norāda, ka jau līdz šim skolā esošie latviešu valodas skolotāji strādā pārslodzē, bet jaunus kolēģus piesaistīt ir problemātiski:
"Vēl pirms pieciem gadiem es domāju, ka, ja man būtu nauda, es varētu atrisināt savas problēmas.
Tagad man tā nauda ir un es varu maksāt skolotājiem, bet es nevaru dabūt ne pagarinātās dienas grupas skolotāju, ne pedagoga palīgu, ne vienkārši skolotāju, jo trūkst fiziski šo cilvēku, kuri gatavi strādāt ar skolēniem un viņu vecākiem šajā vidē.
Tagad ir arī šī vecāku plūsma, kas ar saviem bērniem pārkārtojas uz vienoto programmu, un ir daudz neizpratnes. Manuprāt, šajā brīdī svarīgākais ir pozitīva un mierīga komunikācija gan ar vecākiem, gan skolotājiem, un attieksme pret šo kā pret uzdevumu, nevis revolūciju."
Rogaļeva sacīja, ka skolotāju rindas sarukušas arī tādēļ, ka joprojām ir pedagogi, kas nav pārliecināti par savām spējām mācīt savu priekšmetu latviski. Šogad no 34. vidusskolas aizgājuši 5 skolotāji.
Latvijas Izglītības darbinieku arodbiedrības valdītāja Inga Vanaga secina, ka pieņemot lēmumu par pāreju uz mācībām valsts valodā nav līdz galam izvērtēts nepieciešamais atbalsts pedagogu un mācību līdzekļu pieejamībā. Turklāt latviešu valodas skolotāju trūkst arī latviešu skolās.
Izskanējis, ka, neskatoties uz to, ka klāt jaunais mācību gads, daļa solīto mācību līdzekļu, kas vajadzīgi skolotāju un skolēnu atbalstam, vēl ir drukāšanas procesā. Tomēr aptaujātie direktori pauda, ka tas gan šobrīd nerada būtiskas problēmas, vienīgi mazākumtautību skolu skolotājiem jāiemācās no šī jaunā klāsta izvēlēties piemērotāko.
KONTEKSTS:
No šā gada rudens uz mācībām tikai latviešu valodā pāries 1., 4., 7. klasē. Pēc gada – 2., 5. un 8. klasē, vēl pēc gada – arī 3., 6. un 9. klasē. Tam gatavojoties, pedagogiem rīko pieredzes apmaiņas seminārus, tālākizglītības kursus.
Likuma grozījumu autori lēš, ka pāreja uz mācībām latviešu valodā attieksies uz 17% pedagogu un 24% skolēnu mazākumtautību pirmsskolas izglītības pamatizglītības programmās.
