ĪSUMĀ:
- LIZDA prasa Čakšai līdz 3. jūlija darbadienas beigām atkāpties no amata.
- LIZDA pārmet, ka:
- joprojām nav grozīti valdības noteikumi finansējuma pārdalei skolotāju algām;
- valdība nav lēmusi arī par skolotāju slodžu sabalansēšanu turpmāk;
- iecerētā skolu tīkla reforma neņem vērā izglītības kvalitātes kritērijus;
- no IZM budžeta pārdalīta nauda veselības aprūpei, kad trūkst līdzekļu nozares vajadzībām;
- neprasmīgi rīkoti eksāmeni, bija kļūdas un kavēšanās ar rezultātiem. - LIZDA: Čakšai "trūkst ieinteresētības un kompetences risināt izglītības un zinātnes nozares aktuālās problēmas".
- LIZDA lūdz ministri rakstiski informēt līdz 3. jūlija darba dienas beigām par savu rīcību.
LIZDA pieprasa:
- noteikt skolotāju zemākās darba likmes no 1.septembra, no 2024.gada 1.janvāra un no 2025.gada 1.janvāra
- sabalansēt darba slodzes principus no 2023.gada 1.septembra visām pedagogu grupām
- atbilstoši pedagogu algas pieaugumam palielināt mērķdotācijas apmēru uz vienu izglītojamo
- vidēja termiņa budžetā paredzēt finansējumu algu pieaugumam 2023. – 2025.gadā
LIZDA 7. jūnijā nolēma prasīt Izglītības ministrijai, lai līdz 30. jūnijam valdība apstiprinātu grozījumus visos noteikumos par finansējuma sadali pedagogu darba samaksai, nodrošinot pedagogu streika vienošanās izpildi, pretējā gadījumā solot prasīt ministres demisiju, vēstulē atgādina arodbiedrība.
Pēc skolotāju streika 26. aprīlī LIZDA vairākkārt tikās ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvjiem, lai gūtu pārliecību par streika vienošanās izpildi, no IZM saņemto aprēķinu precizitāti un kvalitāti. LIZDA norāda, ka kopš streika aprēķini ir mainījušies vairākkārt un ar Ministru kabineta lēmumiem piešķirto finansējumu ir nepieciešams pārdalīt starp izglītības pakāpēm.
LIZDA arī norāda, ka pašvaldībām un izglītības iestāžu vadītājiem savlaicīgi jābūt informētiem par finansējumu, lai varētu savlaicīgi risināt personāla politikas jautājumus.
IZM parlamentārais sekretārs Kārlis Strautiņš LIZDA Padomes sēdē 7. jūnijā apstiprināja, ka, lai nodrošinātu atbilstošu finansējuma sadalījumu streika prasību izpildei, ir jāgroza vairāki valdības noteikumi, kas regulē finansējuma sadali pedagogu darba samaksai, un ministrija nepieciešamos grozījumus valdībā var iesniegt līdz 23. jūnijam.
Taču līdz piektdienai, 30. jūnijam, šie grozījumi valdības noteikumos, kas regulē finansējuma sadali pedagogu darba samaksai, nav izstrādāti, iesniegti un pieņemti, "kas neļauj gūt pārliecību par izglītības un zinātnes nozares darbinieku streika vienošanās izpildi", vēstulē raksta LIZDA.
LIZDA norāda, ka vēl viens streika prasību jautājums, par ko nav panākta vienošanās ar IZM, ir pedagogu darba slodzes balansēšana turpmākajos gados. Ir noteikts pedagogu pirmais solis no 2023. gada 1. septembra, bet nav vienošanās par nākamajiem. Taču valdībā izmaiņas skolotāju slodžu jautājumā nav iesniegtas.
LIZDA arī kritizē IZM iecerēto skolu tīkla reformu, uzsverot, ka "skolu tīkla optimizācijas nosacījumi un kritēriji ir izvirzīti, vērtējot tikai izglītības iestāžu kvantitatīvos rādītājus (skolēnu skaitu) un sasniedzamības rādītājus (ceļā pavadītais laiks ar pašvaldības organizētu transportu), bet netika vērtēti izglītības iestāžu kvalitatīvie rādītāji (izglītojamo mācību sasniegumu dinamika, rezultāti valsts pārbaudes darbos, centralizētajos eksāmenos, mācību priekšmetu olimpiādēs, zinātniski pētniecisko darbu konferencēs, konkursos, skatēs)".
LIZDA arī kritizē vairāk nekā 7 miljonu eiro pārdalīšanu veselības aprūpes finansēšanai no IZM līdzekļiem, norādot, ka "nav ņemts vērā tas, ka izglītība un zinātne ir pieteikta kā prioritāra nozare", turklāt izglītības nozarei trūkst naudas vairāku problēmu risināšanai.
Tāpat LIZDA norādīja, ka "centralizēto eksāmenu norise un rezultātu paziņošana tika nodrošināta neprofesionāli, novēloti un kļūdaini, savukārt diplomu par profesionālās vidējās izglītības iegūšanu savlaicīga nenodrošināšana liecina par nespēju plānot un organizēt procesus ministrijā".
LIZDA secina, ka izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai ("Jaunā Vienotība") "trūkst ieinteresētības un kompetences risināt izglītības un zinātnes nozares aktuālās problēmas, lai nodrošinātu kvalitatīvas izglītības un zinātnes pastāvēšanu Latvijā", tādēļ LIZDA pieprasa Čakšai uzņemties atbildību un līdz 2023. gada 3. jūlija darba dienas beigām atkāpties no amata.
LIZDA lūdz ministri rakstiski informēt līdz 3. jūlija darba dienas beigām par savu rīcību, lai LIZDA Padome lemtu par turpmākām darbībām.
Savukārt "Apvienotais saraksts" medijiem izplatītajā paziņojumā "aicina arodbiedrību šajā brīdī neuzturēt prasību par ministres demisiju, bet meklēt konstruktīvus risinājumus".
"Apvienotais saraksts" atzīst, ka arodbiedrības vēstulē minētās prasības nevar atstāt bez ievērības, tomēr "šobrīd, kad valdība iesākusi vairākas svarīgas reformas, tostarp izglītības laukā, valdības un nozares darba destabilizācija būtu absolūti nevajadzīga".
KONTEKSTS:
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) arvien nav apmierināta ar IZM aprēķiniem saistībā ar pedagogu streika prasību izpildi. IZM apgalvo – ar papildus piešķirto naudu pietiks prasību izpildei. Tikmēr LIZDA norāda – ministrija aprēķinus nemitīgi pilnveido, tie neesot pilnībā skaidri.
Iepriekš, nesagaidot no valdības pedagogu algu palielināšanas grafiku, pedagogu arodbiedrības padome 24. aprīlī ar protesta gājienu sāka trīs dienu streiku.
Arodbiedrība prasīja politiķiem pildīt iepriekš septembrī, neilgi pirms 14. Saeimas vēlēšanām panākto vienošanos par darba samaksu. Tikmēr politiķi, tāpat kā pērn rudenī, atkal centās novērst streiku – valdība pedagogu atalgojuma grafiku apstiprināja sēdē otrdien, 18. aprīlī, bet noteikumus, kā cels pedagogu atalgojumu – piektdien, 21. aprīlī.
Streika laikā LIZDA panāca valdības lēmumu, kas paredz piešķirt papildus 4 168 067 eiro mērķdotācijām pašvaldībām visu pedagogu atalgojuma palielināšanai.
