Jau zināms, ka trešajā VAD iesaukumā, kuram brīvprātīgi var pieteikties līdz šī gada 1. decembrim un kas sāksies nākamvasar, dienēt nākamā gada vasarā būtu jāsāk 480 jauniešiem. Brīvprātīgi nav pieteikušies pietiekami daudz jauniešu – nedaudz virs 250. Tāpēc pirmo reizi plānots rīkot atlasi, kur pēc nejaušības principa jaunieši tiktu iesaukti dienestā obligātā kārtā. Paredzēts, ka obligāti būtu jāiesauc vismaz 600–700 jauniešu, ņemot vērā, ka ap 30% dienestam nekvalificēsies veselības stāvokļa dēļ.
Plānots, ka šī atlase jeb izloze notiks 23. janvārī, pastāstīja Garisons.
Aizsardzības ministrija plāno piesaistīt nevalstiskās organizācijas un tiesībsargu, lai pārliecinātos, ka izloze notikusi godīgi. Garisons arī stāstīja, ka par izlozes rīkošanu ministrija konsultējas ar "Latvijas Loto".
Kā Saeimas aizsardzības komisijā skaidroja Garisons, jaunieši tiks sadalīti pa deklarētajām dzīvesvietām, pa novadiem un attiecīgi proporcionāli tiks izvēlēts no katra novada nepieciešamais iesaucamo skaits.
Neilgi pēc izlozes atlasītajiem jauniešiem tiks nosūtīta pavēste par nosūtīšanu uz medicīnisko pārbaudi. Savukārt pēdējā pavēste pirms iesaukšanas, atbilstoši likumam, jauniešiem tiks nosūtīta trīs mēnešus pirms iesaukuma.
Jau tagad ir skaidrs, ka ar šo plānu ir iespējamas vairākas ķibeles. Komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis ("Apvienotais saraksts") uzsvēra, ka iepriekšējos iesaukumos, kuros jaunieši pieteicās brīvprātīgi, puse atbira veselības problēmu dēļ. Viņš arī pieminēja ārvalstu pieredzi, ar ko varētu saskarties arī Latvijā: "Šobrīd, piemēram, Austrijā apmēram 45% no iesaucamajiem izvēlas alternatīvo dienestu. Un tas laikam ir kaut kāds rādītājs, par ko jāaizdomājas, kāpēc tieši Austrijā un kāpēc tik liels atšķirībā no citām valstīm."
Bijusī Aizsardzības ministre un tagadējā Aizsardzības komisijas deputāte Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība) pauda, ka par problēmām tās saukt nevar. To visu ar laiku var atrisināt. Un, ja veselības stāvoklis ir neatbilstošs dienestam mehanizētajā kājnieku brigādē, jāveido jaunas.
"Jādomā par jauniem apvāršņiem. Piemēram, IT vienības, kiberaizsardzības vienības, dronu operatori. Sākot analizēt dienestu veidus, tas būtu ļoti jāpaplašina," pauda Mūrniece.
Savukārt Aizsardzības ministrija kā lielāko šķērsli pašlaik redz jauniešu sasniedzamību. Ne visiem izveidotas elektroniskās adreses. Ministrijā gan pauda, ka šo un citus šķēršļus varēs vērtēt tikai pēc pirmā obligātā iesaukuma.
KONTEKSTS:
Lai sagatavotu Latvijas pilsoņus valsts aizsardzības uzdevumu izpildei, valstī izveidots obligātais aizsardzības dienests. Pirmais iesaukums bija brīvprātīgs – tam Latvijas pilsoņi vecumā no 18 līdz 27 gadiem varēja pieteikties līdz šā gada 15. maijam. Pirmajam valsts aizsardzības dienesta iesaukumam brīvprātīgi pieteicās 488 Latvijas pilsoņi, un dienestu 1. jūlijā sāka 254 jaunieši.
Savukārt otrajam iesaukumam, kas sāksies 2024. gada janvārī, brīvprātīgi pieteicās 224 Latvijas pilsoņi, un Aizsardzības ministrija nolēma neveikt obligāto iesaukšanu pēc nejaušības principa.
No 2024. gada 1. janvāra dienests noteikts kā obligāts. Obligātajiem iesaukumiem prioritāri būs pakļauti vīrieši vecumā no 18 līdz 19 gadiem. Augstākās izglītības iegūšana nebūs iemesls, lai pilsoni neiesauktu dienestā.
