Viņa norādīja, ka Latvijā ilgstoši nav nevienas atbildīgās iestādes par pilsoniskas sabiedrības attīstību un demokrātijas stiprināšanu, pašplūsmā sabiedrība organizējas, bet ir nepieciešami atbalsta mehānismi.
Tas šobrīd ir arī jautājums par ģeopolitisko situāciju un to, cik saliedēta un organizēties spējīga ir sabiedrība, uzsvēra Zonberga.
Viņa skaidroja, ka lēmumu pieņemšanā bieži ir pārstāvētas biznesa un pašvaldību intereses un maz pārstāvētas sabiedrības grupas, taču, ja mēs gribam lēmumus, kas vērsti uz sabiedrības vajadzībām, sabiedrības grupām jābūt uzklausītām un pilsoniskajam dialogam jābūt.
Zonberga stāstīja, ka Latvijā ir reģistrēti aptuveni 30 000 nevalstisko organizāciju, aktīvi darbojas aptuveni 17 000, bet aktīvi lēmumu pieņemšanā iesaistās aptuveni 1000, tāpēc ir jārada mehānisms, lai cilvēki saprastu, ka viņiem vajadzētu organizēties un iesaistīties valsts veidošanā.
Tā varētu būt komisija vai padome, kas rūpīgi pieiet jautājumam, kā stiprināt pilsonisko sabiedrību, pieļāva Zonberga. Par to Pilsoniskās alianses pārstāvji otrdien, 29. augustā, plāno runāt tikšanās laikā ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču.
