No Vecrīgas pārcelsies uz Juglu
Jaunā gada pirmajā darbadienā Juglā durvis vērs atbalsta centrs Ukrainas iedzīvotājiem. Krievijas uzsāktā kara sākumā, 2022. gada 4. martā, tas tika iekārtots pašā Rīgas centrā, Kongresu namā, tad pārcelts uz Rīgas Tehniskās universitātes telpām Daugavmalā, bet tālāk – uz ēku līdzās Lielās ģildes koncertzālei Vecrīgā. Koncepts, ka šeit kopā palīdzību bēgļiem sniedz valsts un pašvaldības institūcijas un arī nevalstiskās organizācijas, ir unikāls un pareizs, uzsvēra Linda Jākobsone-Gavala no biedrības "Gribu palīdzēt bēgļiem".
Joprojām centrā ierodoties vidēji 500 ukraiņu bēgļu dienā. Viņu vidū ir tādi, kas tikko ieradušies Latvijā, taču vairums palīdzību meklē atkārtoti.
"Jo cilvēks ilgāk dzīvo, jo viņam, iekļaujoties Latvijas vidē, rodas jauni jautājumi – integrācijas jautājumi, latviešu valodas jautājumi. Šobrīd ļoti populārs jautājums ir Jaunā gada pasākumi bērniem. Tas ir loģiski – pirmajā brīdī nav laika par to domāt," atzina Jākobsone-Gavala.
Tas, ka atbalsta centra ceturtā mājvieta nu būs tik tālu, Pāles ielā 9 līdzās Juglas neredzīgo ciematam, pieredzējušajai nevalstiskās organizācijas (NVO) darbiniecei neliekas loģiski.
"Sasniegt to no Rīgas centra, kaut arī transporta kustība ir ļoti laba – tā vienkārši ir attālāka vieta. Īpaši tas satrauc, jo cilvēki Rīgas centrā ierodas no dažādām citām vietām, ne tikai rīdzinieki šeit nāk. Un visvairāk satrauc tie cilvēki, kas ierodas pirmreizēji. Pāles ielu atrast ir tikpat liels izaicinājums kā jebkuru adresi Rīgā, bet tās arī ir zināmas izmaksas cilvēkiem," sprieda biedrības "Gribu palīdzēt bēgļiem" pārstāve.
Kara bēgļi ar lielāko "stāžu" Latvijā mīt jau gandrīz divus gadus. Vairs nav ilūziju, ka militārais konflikts kuru katru dienu beigsies. Bez tam daļa ukraiņu jau tagad esot izlēmuši, ka centīsies palikt Latvijā iespējami ilgi, jo viņu māju vairs nav.
"Līdz ar to mums ir jāiegulda maksimāli daudz, lai viņi ātri un veiksmīgi varētu iekļauties Latvijas sabiedrībā. Diskusiju līmenī jau ilgi par to runājam, mums ir izveidojusies gan nevaldības sektoram, gan valsts iestādēm kopīga izpratne, uz ko mēs skatāmies, bet mēs neesam tikuši līdz konkrētiem soļiem," atzina Jākobsone-Gavala.
Rīgas Ukraiņu bēgļu centra vadītājs Pēteris Grūbe, kurš pat Ziemassvētku brīvās dienas pavadīja, pārceļot šo iestādi no Vecrīgas uz bijušās Rīgas 63. vidusskolas telpām Juglā, gan cenšas domāt optimistiski – vietas maiņa, kas veikta taupības dēļ, varētu pavērt plašākas iespējas aktivitātēm.
"Mēs šobrīd vairāk sākam iziet uz izglītību, valodas mācībām, sociāli ekonomisko iekļaušanu. Ēka Amatu ielā to pieļāva, bet tur bija ļoti šauri. Te mums ir liela aktu zāle, ir sporta zāle, tas dos iespēju organizēt iekļaujošus pasākumus. Trešajā stāvā mums ir paredzētas mācību klases – mēs mainām profilu vairāk uz izglītību – lai cilvēkam ne tikai iedotu zivi, bet arī makšķeri, kā to zivi izvilkt," teica Grūbe.
Diskutē par izglītību Ukrainas bērniem
Izglītība, taču nevis pieaugušo, bet bērnu – par šo jautājumu radās diskusijas arī Ministru kabineta sēdē, kur pirms Ziemassvētkiem apstiprināja Iekšlietu ministrijas pārraudzībā esošo 2024. gada pasākumu plānu atbalsta sniegšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem.
"Šobrīd rit nu jau trešais mācību gads, aptuveni puse Ukrainas bērni Latvijā joprojām mācās attālināti.
Saskaņā ar IZM norādīto – mums nav plānu, kā viņus mudināt iekļauties Latvijas mācību sistēmā. Tā ir būtiska atšķirība no citām valstīm, piemēram, no kaimiņvalsts Lietuvas, kur ukraiņu bērniem ir pienākums apmeklēt skolu.
Latvija nepiedāvā arī nekādus bezmaksas kursus vai mācības Ukrainas bērniem, kuri šobrīd nemācās Latvijas mācību iestādēs," norādīja Jākobsone-Gavala.
Neveicinot latviešu valodas apguvi ukraiņu bērniem Latvijā un ļaujot turpināt mācības attālināti – tas veicinās atstumtības risku, tas viņiem neļaus iekļauties izglītības sistēmā augstākajos līmeņos, arī darba tirgū un sabiedrībā kopumā. Kustība "Gribu palīdzēt bēgļiem" aicina arī bērniem sniegt tādus pašus atbalsta pasākumus kā pieaugušajiem latviešu valodas apguvē, palielināt arī asistentu skaitu skolās – to visā Latvijā ir tikai 10 –, kā arī izstrādāt skaidru algoritmu, lai pārliecinātos, ka visi ukraiņu bērni patiešām apmeklē jebkādu skolu.
Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša ("Jaunā Vienotība") Ministru kabineta sēdē uz šiem pārmetumiem atbildēja – zema esot arī pašu ukraiņu interese:
"Man ir bijušas sarunas ar Ukrainas vēstnieku, esmu piedāvājusi, ka mēs reģistrējam visus bērnus ne tikai pašvaldībā, bet arī skolā, bet šobrīd tam nav bijis atbalsts, mēs, protams, varam par tādu lemt. Šobrīd ir pieejama latviešu valodas apmācība [ukraiņu bērniem], ko organizē skauti un gaidas, un mēs redzam, ka grupas tur nav piepildītas," pauda Čakša.
Atbalstam 10 miljonu eiro deficīts
Ministre piekrita, ka ukraiņu bērnu nonākšana Latvijas skolās tomēr būtu viņu pašu interesēs, un arī finansējums Ukrainas iedzīvotāju atbalstam Latvijā nākamgad būs gana liels – 70 miljoni eiro. Pieprasīts tika vēl vairāk – 80 miljoni 882 tūkstoši eiro.
Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs uzsvēra, ka pats svarīgākais ir tas, ka jau oktobrī tika lemts par aizsardzības statusa pagarināšanu Ukrainas bēgļiem Latvijā – ne vairs īstermiņa kā kara sākumā, bet pietiekoši ilgi – līdz pat 2025. gada 3. martam. Arī parlaments attiecīgi pagarinājis speciālā atbalsta likuma darbību šajā periodā.
"Mūsu izsniegto dokumentu skaits – termiņuzturēšanās atļaujas un t.s. D vīzas, kam ar likumu pagarināts termiņš uz visu nākamo gadu, ir 60 763 cilvēkiem, no tiem vairāk nekā puse ir vērsušies pēc dažāda veida atbalsta un palīdzības, un Ministru kabineta apstiprinātais finansējums ir paredzēts visu vajadzību segšanai ukraiņiem, kas jau atrodas šeit, un tiem, kas nākamgad vēl varētu ierasties Latvijā," skaidroja Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs.
Pēc Iekšlietu ministrijas aplēsēm, Latvijā šobrīd pagaidu mājas raduši nepilni 33 tūkstoši ukraiņu – tie ir šie cilvēki, kas saņem mūsu piedāvāto palīdzību vai pieprasījuši patvērumu. Izmitināšana, ēdināšana, izglītība un sociālie pabalsti – pozīcijas uzskaitīja Trofimovs.
10 miljonu eiro deficītu valdība plāno segt uz medicīnisko izdevumu rēķina, Veselības ministrijai jau pēc to rašanās prasot finansējumu Ministru kabinetā. Arī prioritātes ir mainījušās.
"Ja mēs salīdzinām ar situāciju pirmajā kara gadā, tad primāra vajadzība bija cilvēku izmitināšana, tā bija vajadzīga ap 10 000 cilvēkiem. Šobrīd ar pašvaldību atbalstu ir izmitināti 3119 cilvēki," teica Trofimovs
Pašvaldību mītnēs šobrīd ir brīvas 726 vietas. Turklāt naktsmītnes šogad nodrošinātas arī tiem no vairāk nekā 100 000 Ukrainas kara bēgļu skaita, kas Latviju šķērsoja tranzītā un kam tās bija nepieciešamas, skaidroja Trofimovs.
Arī viņš piekrita, ka šobrīd visaktuālākā ir ukraiņu sociāli ekonomiskā iekļaušana un latviešu valodas apguve. Darba devējiem gan joprojām ir tiesības nodarbināt Ukrainas civiliedzīvotājus arī bez valsts valodas zināšanām tiktāl, ciktāl tas netraucē darba pienākumu pildīšanai.
Nav īpašas stratēģijas integrācijai Latvijā
Rūpes par latviešu valodas mācīšanu ukraiņiem un to integrēšanu Latvijas sabiedrībā uzticētas Izglītības un zinātnes ministrijai un Kultūras ministrijai (KM) sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu, precizēja Iekšlietu ministrijas amatpersona.
Kultūras ministres parlamentārā sekretāre Agnese Lāce, kas ir arī migrācijas pētniece, gan atzīmēja, ka īpaša stratēģija ukraiņu integrācijai Latvijā neesot radīta.
"Pagaidām šāda plāna, kas ir vērsts tieši uz Ukrainas civiliedzīvotāju iekļaušanos Latvijas sabiedrībā, nav. Tā ir daļa no kopējā atbalsta plāna Ukrainas civiliedzīvotājiem," teica Lāce.
Jau šogad KM piesaistījusi finansējumu latviešu valodas mācīšanai pieaugušajiem un kultūrorientācijas kursiem visiem ukraiņu bēgļiem. Finansējums nākamajam gadam pieprasīts līdzvērtīgā apjomā kā pagājušogad, uzsvēra Lāce.
"2023. gadā rezervētais finansējums bija nedaudz virs četriem miljoniem eiro latviešu valodas mācībām un 4,1 miljons kultūrorientācijas kursiem un iekļaušanās pasākumiem," teica Lāce.
Kultūrorientācijas kursi, kuru mērķis bija sniegt noderīgas prasmes ukraiņu bērniem vasaras brīvlaikā, gan šogad sākās tikai vasaras vidū, bet nākamgad tie tikšot plānoti laikus, solīja amatpersona. Atbalstu saņēmušas arī pašu ukraiņu aktivitātes. Izglītības un zinātnes ministrija sabiedriskā labuma organizācijai "Ukraiņu māja Latvijā" bezatlīdzības lietošanā nodevusi ēku Rīgā, Strūgu ielā 4, kas atrodas daudz tuvāk pilsētas centram nekā atbalsta centrs Ukrainas iedzīvotājiem.
