Tiekoties ar visu Latvijas pašvaldību pārstāvjiem, ministri secinājuši, ka ne visiem novadiem var piemērot vienu formu reformas veikšanai. Kamēr vieni novadi pārmaiņām jau ir gatavi, citiem varbūt nepieciešams ilgāks laiks. Pielāgošanās jaunajiem apstākļiem daudzviet Latvijā prasa uzlabojumus, tādēļ valsts varētu pašvaldībām piešķirt līdzekļus, ar kuriem reformai būtu jāsagatavojas.
"Mūsu ieskatā, šobrīd mēs runājam par 75 miljoniem. Bet tas var būt atkarīgs no tā, kādas ir faktiskās vajadzības. Katrai pašvaldībai tās būs individuālas," sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).
"Skolu nodrošināšana, kādu ceļu saremontēšana, iespējams, kāda papildu klašu izremontēšana. Jā, tas laikam bija viens no galvenajiem, lai būtu šī pieejamība: kā pašvaldība var nodrošināt, ka bērns var nokļūt gan uz skolu, gan no tās," pauda premjere Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība").
Aktuāls būs arī jautājums, kur šo naudu ņemt, atzina premjere. Valdība vēl turpinās sarunas arī par to, kādos termiņos skolu tīkla uzlabojumi veicami. Citviet reformas varētu ieviest jau no nākamā mācību gada, citviet pārejas termiņš būtu ilgāks.
"Mēs piedāvājam, ka šogad likuma grozījumos mēs ejam uz brīvprātīgu iesaisti – gan modelī, gan finansējuma saņemšanā. Un nākamajā gadā arī turpināt brīvprātību. Šī ir tā diskusija, kur mums ir jātiek skaidrībā, – vai tas ir nākamais gads vai vēl gads pēc tam, kad ir obligāti jāpievienojas šim jaunajam finansēšanas modelim," sacīja izglītības ministre Anda Čakša ("Jaunā Vienotība").
Valdība sarunas par skolu jautājumu plāno turpināt nākamnedēļ, neizslēdzot iespēju, ka nepieciešamības gadījumā būtu gatavi arī atkārtotām sarunām ar novadu pašvaldībām.
KONTEKSTS:
Pērn novembrī Ministru kabinets apstiprināja ministrijas informatīvo ziņojumu par jauna skolu finansēšanas modeļa izveidi. Pašlaik valsts aprēķināto naudu skolām sadala pašvaldības. Tas ļauj uz lielāku skolu rēķina subsidēt mazākas skolas. Jaunajā modelī valsts maksās par programmām, kas izpildīs "optimālas klases kritērijus". Pašvaldības vairs nedrīkstēs pārdalīt naudu starp savām skolām, subsidējot mazākās skolas. Modelis paredz, ka mazajās skolās darba samaksu segs arī pašvaldības.
Pedagogu arodbiedrība un pašvaldības uzskata – modelis nav izrunāts; arvien paliek neatbildēti jautājumi.
Savukārt 1. februārī sabiedriskajai apspriešanai nodoti Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotie grozījumi Izglītības likumā, paredzot pašvaldībām dot vēl vienu gadu, lai sakārtotu izglītības iestāžu tīklu.
Jauno pedagogu atalgojuma modeli ieviesīs pašvaldības, kas ir sakārtojušas savu skolu tīklu, un tās saņems arī dažādas priekšrocības.
Valdošajā koalīcijā gan nav vienprātības par skolu tīkla reformu, tomēr partijas ir pārliecinātas, ka tām izdosies atrast kopsaucēju.
