Jau iepriekš pēc daudzajām iebildēm tapa zināms, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nepiedāvās no šā gada 1. septembra visās pašvaldībās ieviest pedagogu algu modeļa izmaiņas, kas nozīmētu vairāku desmitu skolu reorganizāciju visā Latvijā. Plānots, ka jauno modeli ieviesīs pašvaldības, kas ir sakārtojušas savu skolu tīklu, un tās saņems arī dažādas priekšrocības. Tikmēr pašvaldības, kas skolu tīklu vēl nebūs paguvušas sakārtot, mērķdotācijas pedagogu algām saņems pēc līdzšinējā algu modeļa.
Ja iepriekš bija plānots, ka tās skolas, kas neatbilst noteiktajiem skolēnu skaita klasē kritērijiem, pilnu valsts finansējumu vairs nesaņemtu no 2025. gada 1. septembra, kas jau bija gadu vēlāk, nekā cerēts pašā sākumā, tad tagad koalīcijā panākta vienošanās par pārejas termiņa pagarināšanu vēl par gadu – līdz 2026. gada 1. septembrim.
Čakša sacīja: "Ir skaidrs, ka tie, kas savu skolu ekosistēmu ir sakārtojuši, varēs tam [jaunajam modelim] pievienoties no šī gada 1. septembra. Tam nepieciešamas vispirms ir izmaiņas Izglītības likumā, lai mēs varētu virzīties. Par obligātumu – šobrīd vienošanās ir, ka tas notiktu divu gadu posmā. (..) Tad, kad mēs runājam par 2026. gada 1. septembri, ir skaidrs, ka pašvaldībām lēmumi par skolu ekosistēmu jebkurā gadījumā ir jāpieņem līdz [2026. gada] 1. martam."
Šāda vienošanās koalīcijā panākta pēc sarunām ar visām Latvijas pašvaldībām, kur apjausts, cik daudzas pašvaldības ir sakārtojušas savu skolu tīklus un kādi ir problēmjautājumi, kas vietvaras satrauc par reformas ieviešanu.
"Tas, uz ko mēs šajās sarunās raudzījāmies, ir ne tikai uz to, kas ir vajadzīgs pašvaldībām attiecībā pret izglītības kvalitāti, bet arī pret investīciju plānu, kas ir saistīts ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) un Satiksmes ministriju. (..) Daļa no pašvaldībām ir iesniegušas [vajadzību sarakstus], pēc šīm sarunām VARAM pārgāja šiem sarakstiem – kas ir tās akūtās vajadzības. Tādēļ arī tika noteikta summa – 75 miljoni, kas varētu būt investīciju pakete," atzīmēja Čakša, komentējot iespējamo valsts atbalstu, pašvaldībām pielāgojoties pārmaiņām.
Savukārt, vaicāta par 2026. gada Saeimas vēlēšanu ietekmi uz skolu reformas plānoto pārejas periodu, izglītības un zinātnes ministre norādīja, ka tajā nesaskata neko sliktu.
"Jaunais finansēšanas modelis nes ieguvumus. Pirmkārt, mēs runājam par bērnu – ir jāskatās, lai ir vienādas iespējas visiem bērniem Latvijā. Un caur šo finansēšanas modeli mēs tiešām nodrošinām, ka arī reģionos bērniem ir iespējams saņemt kvalitatīvu izglītību, un arī izlīdzināt iespējas skolotājiem saņemt līdzvērtīgu atalgojumu. Līdz ar to es neredzu tajā neko sliktu, ka tas ir tajā gadā, kad ir vēlēšanas," pauda Čakša.
Tomēr koalīcijā arvien nav panākta gala vienošanās par skolu tīkla un finansēšanas reformu. Vienlaikus valdošajām partijām ir vienprātība, ka skolu tīkls ir jāuzlabo.
Koalīcijas partija Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), kura sākotnēji pauda, ka neatbalstīs reformu, kas paredz reformēt virkni lauku skolu pēc vienādiem kritērijiem pilnīgi visiem, pozitīvi vērtē, ka sarunās tika iesaistītas pašvaldības. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītājas vietniece Līga Kļaviņa (ZZS) sacīja, ka ZZS "ir ļoti gandarīta par uzsākto sarunu tempu un dziļumu, jo tas saistās gan ar investīcijām, gan ar ceļiem, gan ar to, kas ir nepieciešams jebkurā pašvaldībā".
Premjere Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") pēc koalīcijas sanāksmes pauda, ka pēc notikušajām sarunām ar pašvaldībām IZM veic jaunus aprēķinus, jo visi iespējamie labojumi un priekšlikumi atstāj ietekmi uz budžetu un finansēm, tādēļ nepieciešams veikt pārrēķinus piedāvātā modeļa sākotnējā versijā.
Premjerministre sacīja, ka koalīcija vēlas "līdz detaļām" izstrādāt modeli un tad nākt ar to klajā. Patlaban vēl notiekot darbs, uzsvēra premjere. Siliņa pieļāva, ka koalīcijas lēmums par to, kā virzīties uz priekšu ar izmaiņām skolu finansēšanas modelī, varētu būt aiznākamnedēļ.
KONTEKSTS:
Pērn novembrī Ministru kabinets apstiprināja ministrijas informatīvo ziņojumu par jauna modeļa izveidi.
Pašlaik valsts aprēķināto naudu skolām sadala pašvaldības. Tas ļauj uz lielāku skolu rēķina subsidēt mazākas skolas. Jaunajā modelī valsts maksās par programmām, kas izpildīs "optimālas klases kritērijus". Pašvaldības vairs nedrīkstēs pārdalīt naudu starp savām skolām, subsidējot mazākās skolas. Modelis paredz, ka mazajās skolās darba samaksu segs arī pašvaldības.
Pedagogu arodbiedrība un pašvaldības uzskata – modelis nav izrunāts, arvien paliek neatbildēti jautājumi.
Savukārt 1. februārī sabiedriskajai apspriešanai nodoti IZM sagatavotie grozījumi Izglītības likumā.
