Prezidents līdz marta vidum sagaida «Pasažieru vilciena» problēmu novēršanu un valdes izvērtējumu

27. februārī Valsts prezidents Rīgas pilī tikās ar satiksmes ministru Kasparu Briškenu ("Progresīvie"), lai runātu par aktuālajiem ar satiksmes nozari saistītajiem jautājumiem, tostarp par jauno elektrovilcienu tehnisko stāvokli un ekspluatāciju, pasta pakalpojumu nodrošināšanu, ceļu infrastruktūru Latvijā un projektu "Rail Baltica". 

Vai ripos galvas, ja neripos vilcieni?

Tikšanās laikā Valsts prezidents ar satiksmes ministru pārrunāja aktuālo statusu saistībā ar jaunajiem "Škoda Vagonka" elektrovilcieniem un to, kādos termiņos elektrovilcienu defektus plāno novērst. Rinkēvičs pagājušajā nedēļā sociālajā vietnē "X" ierakstīja: "Ja neripo vilcieni, tad jāripo galvām."

Taču pēc otrdienas sarunas īsā atbilde – ripos vilcieni, tā pēc vairāk nekā stundas ilgās sarunas ar prezidentu žurnālistiem paziņoja satiksmes ministrs Briškens, norādot, ka patlaban pats galvenais, lai vilcieni kursētu bez aizķeršanās. 

Arī prezidents aicināja nodrošināt pasažieriem prognozējamu un netraucētu pasažieru vilcienu kustību.

"Šobrīd būtiskākais ir nekavējoties atrisināt krīzi un nodrošināt pasažieriem prognozējamu un netraucētu pasažieru vilcienu kustību, bet paralēli ir jāvērtē, kā līdz šādai situācijai nonācām. Tādēļ līdz marta vidum sagaidu līdzšinējo problēmu novēršanu un AS "Pasažieru vilciens" valdes atbildības izvērtējumu. Šī situācija izgaismo arī daudz plašākas un sistemātiskākas problēmas valsts lielajos iepirkumos un to pārvaldībā," norādīja prezidents.

Briškens prezidentam apliecinājis, ka "Škoda Vagonka" elektrovilcienus apritē ievieš pēc jaunās kārtības – pēc tam, kad problēmas ir novērstas, tad rūpīgi veic dinamiskās pārbaudes, kurās vilcienus intensīvi dzenā. Un tikai tad tos ievieš apritē. 

Situācija ar elektrovilcieniem uzlabojas

"Pasažieru vilciens" norādīja, ka "Škoda Vagona" pēc defektu novēršanas ir nodevusi atpakaļ ekspluatācijai visus līdz šim piegādātos vilcienus. Tātad, noprotams, 17 sastāvus. Pasažieru pārvadājumiem pieejami 12, bet realitātē kursē mazāk. Cik, to "Pasažieru vilciens" pastāstīšot vēlāk. Jebkurā gadījumā tas nozīmē, ka pasažierus var pārvadāt 70% sastāvu. Pieciem sastāviem veic dinamiskās pārbaudes. Jāatgādina, ka līdz 9. martam "Škoda" ir solījusi pasažieriem nodrošināt 95% vilcienu. 

Atlikušos piecus sastāvus patlaban dinamiski pārbauda, pauda "Pasažieru vilciena" pārstāvis Edgars Butāns, norādot, ka visiem sastāviem ierindā jābūt līdz marta vidum: "Mūsu atbildība ir nodrošināt pasažieriem uzticamu pakalpojumu. Līdz ar to es teiktu, ka tas ir mūsu pienākums – dubultā pārliecināties, vai tie vilcieni, kuriem defekti ir novērsti, tiešām ir uzticami un defekti neatkārtojas. [Vai marta pirmajā dekādē visus 17 sastāvus varētu palaist] Tas būs atkarīgs no tā, kā šiem atlikušajiem pieciem sastāviem ies dinamiskajās pārbaudēs. "Škoda" sadarbojas. "Škoda" savu solījumu pilda. Pašlaik defekti no "Škodas" puses ir novērsti visiem līdz šim piegādātajiem vilcieniem, attiecīgi visiem 17 elektrovilcieniem defekti ir novērsti."

Plašākā informācija par jaunajiem elektrovilcieniem gaidāma marta sākumā, kad atbildīgie taisās rīkot preses konferenci.

"Šobrīd esam saņēmuši no "Pasažieru vilciena" jaunās padomes jauno vilcienu ieviešanas grafiku. Riski noteikti saglabājas attiecībā uz 95% uzticamības kritēriju. Uzņēmumam, protams, jāturpina cieši strādāt arī ar "Škodu", bet vēlreiz – galvenais, kas ir jāturpina nodrošināt, līdzīgi kā tas ir izdevies pēdējās nedēļās, ir nepārtraukts, uzticams pakalpojums," stāstīja Briškens.

"Pasažieru vilciena" valdes darbu vērtēs padome

Vaicāts, vai tas nozīmē, ka "Pasažieru vilciena" vadība paliek savos amatos, Briškens norādīja: ""Pasažieru vilcienam" ir jauna padome. Padomei nav saiknes ar kādiem iepriekšējiem lēmumiem. Padomes kompetencē ir tālāk vērtēt valdes atbildību. Paralēli, protams, par to mēs arī informējām prezidentu, ir uzsākts ilgtermiņa izpētes audits. Ir izveidota darbgrupa. Tiek jau finalizēts kopējais darba uzdevums. Kopā ar ārējo pakalpojuma sniedzēju tiks veikts visu procesu audits, sākot no vilcienu iepirkuma pašiem pirmsākumiem. Es domāju, ka man priekšā ir tik daudz darba, ka ir jāturpina uzsāktais darbs visās jomās."

"Pasažieru vilciena" valdi var atcelt tikai uzņēmuma padome, kas mēnesi darbojas jaunā sastāvā. Jaunās padomes vadītājs Artis Grinbergs norādīja: "Padome šobrīd vēl vērtē "Pasažieru vilciens" valdes atbildību un rīcību gan jauno elektrovilcienu iepirkumu kontekstā, gan jauno vilcienu ieviešanas un palaišanas ekspluatācijā kontekstā, gan arī krīzes seku mazināšanas kontekstā. Viens no valdes darba vērtēšanas kritērijiem ir jauno elektrovilcienu 95% pieejamības nodrošināšana līdz 9. martam. Plašāka informācija par "Pasažiera vilciens" valdes darba izvērtējuma sekos pēc novērtējuma pabeigšanas."

Pārrunā arī citus satiksmes infrastruktūras projektus

Puses pārrunāja arī projekta "Rail Baltica" ieviešanas gaitu, tostarp kopējās projekta izmaksas un aktuālo statusu šī projekta finansējuma avotu piesaistē. Ņemot vērā, ka satiksmes ministrs vairākkārt ir minējis, ka veiks izmaiņas projekta pārvaldībā, Valsts prezidents uzklausīja ministra viedokli. 

"Saspringtu termiņu apstākļos visām valsts institūcijām kā vienotai komandai valdības un Satiksmes ministrijas vadībā ir jāizdara viss nepieciešamais, lai nodrošinātu, ka līdz 2030. gadam "Rail Baltica" projekts iegūst jau pavisam konkrētas aprises. Pirmais solis ir sakārtot pārvaldību un tad arī projekta struktūru un finansējuma avotus," atzīmēja Rinkēvičs.

Tāpat Valsts prezidents aktualizēja arī jautājumus attiecībā uz ceļu infrastruktūru Latvijā, piemēram, Olaines novada izaicinājumus ar dzelzceļa pārvadu, kā arī Rīgas un Bauskas pilsētu apvedceļu jautājumus.

"Manas vizītes Latvijas reģionos apliecina, ka sakārtota ceļu infrastruktūra ir viens no reģionālās attīstības priekšnoteikumiem. To labi apliecina šobrīd notiekošās sarunas par skolu tīkla sakārtošanu. Lai arī kādus rīcības scenārijus izstrādātu izglītības nozares eksperti, tie nebūs realizējami bez atbilstošas ceļu infrastruktūras, lai skolēnus nogādātu līdz izglītības iestādēm," norādīja prezidents. 

KONTEKSTS:

Līgums par 32 jaunu elektrovilcienu piegādi, ko "Pasažieru vilciens" un "Škoda Vagonka" parakstīja 2019. gada vidū, paredzēja, ka pirmie vilcieni tiks piegādāti 2022. gada pirmajā pusgadā, bet līdz 2023. gada beigām pasažieru pārvadājumi tiks veikti jau ar visiem 32 jaunajiem vilcieniem. Taču karš Ukrainā aizkavēja piegādes, jo vilcienus līdz Rīgai nācās vest ar autotransportu un montēt uz vietas.

Pirmo vilcienu Latvijā saņēma 2022. gada jūnija beigās, bet pasažieru pārvadājumus ar jaunajiem vilcieniem sāka 2023. gada 15. decembrī. 

Drīz pēc tam vairākiem vilcieniem sāka atklāties defekti, un janvāra sākumā viens no jaunajiem vilcieniem apstājās līnijā Rīga–Skulte. Nedienas un jauno vilcienu reisu atcelšana turpinājusies arī pēc tam.

Turklāt jaunajos vilcienos nav velonovietņu, kuru ierīkošana varētu izmaksāt vairāk nekā miljonu eiro.