ĪSUMĀ:
- "Delna" secina – ir notikusi darba sabotāža, lai pārkāpumus nevarētu pierādīt.
- Tas, ka disciplinārlietas izmeklēšanas komisija pārkāpumus neatklāja, nenozīmē, ka to nav.
- Tik īsā laikā komisija nevarēja kvalitatīvi pabeigt izmeklēšanu.
- Komisija pārbaudījusi jau iepriekš noskaidrotus faktus.
- Arī pašvaldības izpilddirektors Jānis Lange domā, ka disciplinārlieta nav kvalitatīvi izmeklēta.
- Politoloģe Ilga Kreituse notikumus Rīgā saista ar valdības veidošanas sarunām.
Ir notikusi sabotāža – secina "Delna"
"Delna" bija novērotājas statusā Rīgas domes Satiksmes departamenta disciplinārlietas izmeklēšanā. Jau pirms nedēļas organizācija starpziņojumā norādīja, ka izmeklēšanas process demonstrē, kā ar tiesiskiem līdzekļiem var panākt to, lai kāds process beigtos bez nekāda rezultāta.
Arī pilnajā ziņojumā, kas publicēts pirmdienas, 24. jūlija, vakarā, "Delnas" galvenais secinājums ir nemainīgs – ir veikta darba sabotāža, lai pārkāpumus nevarētu pierādīt. Turklāt
tas, ka disciplinārlietas izmeklēšanas komisija pārkāpumus neatklāja, nenozīmē, ka pārkāpumu nav.
"Delna" uzskata, ka tik īsā laikā, kāds komisijai bija atvēlēts, tā nevarēja darbu paveikt kvalitatīvi. Turklāt komisijas mērķis bija pārbaudīt jau iepriekš noskaidrotos un ar Rīgas domes izpilddirektora Jāņa Langes parakstu apstiprinātos faktus, nevis turpināt disciplinārlietas izmeklētāja darbu.
Uz trauksmes cēlēja ziņojumu attiecīgi jāreaģē
Organizācija arī pieminējusi vairākus ieteikumus, no kuriem galvenais ir par trauksmes cēlēju, kura dēļ jezga domē sākās.
"Delnas" direktore Inese Tauriņa norādīja:
"Lai arī šis dokuments tika iesniegts ar virsrakstu "Trauksmes cēlēja ziņojums", ar to netika darītas tās darbības, kuras ir paredzētas gan Trauksmes celšanas likumā, gan arī Rīgas domes iekšējos noteikumos.
Tādēļ viens no "Delnas" ieteikumiem, kā norādīja Tauriņa, ir pievērst uzmanību tam, lai ikviena amatpersona, saņemot dokumentu ar uzrakstu "Trauksmes cēlēja ziņojums", nekavējoties to nodotu atbildīgajām personām.
"Lai arī šajā konkrētajā iesniegumā nebija identificējams tā autors, tomēr pastāv dažādi citi iemesli, kāpēc būtu svarīgi šo iesniegumu novirzīt pa trauksmes celšanas ziņojuma izskatīšanas ceļu," uzsvēra Tauriņa.
Disciplinārlietas izmeklēšanas komisijā no komentāriem atteicās, bet izpilddirektors Jānis Lange pauda – ja lietu turpinātu izmeklēt Rīgas izpilddirektora padomnieks Māris Knoks vai ja komisija strādātu visas 30 dienas, rezultāts varētu būt cits. Komisijas secinājumiem Lange nepiekrita un uzsvēra – disciplinārlieta nav ne sekmīgi, ne kvalitatīvi izmeklēta.
Sajuta varas zaudējumu
Disciplinārlietas novērotājs bija arī biedrība "Rīgas Apkaimju alianse", kas trūkumus saskata visās iesaistītajās pusēs. Pēc biedrības domām, sākotnējā izmeklēšana nenoritēja precīzi un arī domniekiem nevajadzēja lietā iejaukties, lai izveidotu komisiju.
"Šī nav tāda lieta, kurā viena puse ir vainīga un otra puse ir baltais bruņinieks. Abām pusēm redzu kaut kādus trūkumus. Varbūt tas nav par kaut kādu korupciju, bet vienkārši personiski viens otram nepatīk, un risina lietas šādā kārtībā. Arī tādu iespēju es pieļauju," sacīja biedrības pārstāvis Māris Jansons.
Par tās izveidi nobalsoja arī lielākā opozīcijas frakcija "Saskaņa", kas tādējādi atbalstīja "Jaunās Vienotības" priekšlikumu, nevis nostājās "Progresīvo" pusē, kas balsot atteicās.
Domes deputāts un partijas "Saskaņa" domes vadītājs Konstantīns Čekušins uzskata, ka "Progresīvie" pirms kāda laika sajuta, ka var zaudēt varu – tikko ievēlēts Valsts prezidents no "Jaunās Vienotības", valdībā līderi ir "Jaunā Vienotība" –, tāpēc arī izvēlējās nosacīti "uzbrukt" ar anonīmu trauksmes cēlēja paziņojumu satiksmes lauciņam, par kuru atbild "Jaunā Vienotība".
"Ar mums neviens nerunāja. Tas īstenībā ir slikti tāpēc, ka [bijušais mērs Mārtiņš] Staķa kungs un "Progresīvie", ja viņi redz, ka kaut kas notiek nepareizi, ir pilnīgi normāli nokomunicēt ar opozīciju un iedot faktus, argumentus, lai mēs zinātu un būtu spējīgi ņemt vērā gan Staķa kunga argumentus, gan [vicemēra Viļņa] Ķirša kunga argumentus. Un lemt nevis sēdes laikā vai dienu pirms sēdes, bet lemt to saimnieciski," sacīja Čekušins.
Notikumus Rīgā saista ar valdības veidošanas sarunām
Var secināt, ka "Progresīvie", nerunājot ar opozīciju, nonākuši zaudētājos. Savukārt ieguvēji šajā lietā ir "Jaunā Vienotība", uzskata politoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes profesore Ilga Kreituse, kura vienlaikus nesaprot, kāpēc ievēlēja komisiju, kas nav spējīga pieņemt lēmumus.
"Galu galā visa šī lieta ir beigusies ar neko. No otras puses, tā ir beigusies ar zināmu "Jaunās Vienotības" uzvaru, jo Staķis vairs nav Rīgas mērs. Bet jautājumā par to, kas ir noticis Satiksmes departamentā, es domāju, ka skaidrības nav nevienam, ja neskaita Satiksmes departamentu."
Kreituse arī pauda, ka komisijas veidošana bija neveiksmīgs "Progresīvo" mēģinājums pierādīt savu taisnību, neizvērtējot līdz galam reālo situāciju.
"Es gribētu to tomēr saistīt ar procesiem, kas notiek valstī ar valdības veidošanu, un ar to, kāda ir attieksme pret to, kas notiek, kādi spēki būs valdībā, kas būs noteicošie," vērtēja Kreituse. "Jautājums ir par to, vai "Jaunā Vienotība" pārņems Rīgas domi jau oficiālā amatā, nevis aizvietotājā. Tas rada pretenzijas citiem politiskajiem spēkiem.
Izmeklēšana bija tikai viens no etapiem jautājumā, kas un kuras partijas Latvijā būs valdībā."
Lietai ir pievērsies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, kas atbildi sniegs ne agrāk kā pēc mēneša.
KONTEKSTS:
Jūnija vidū dienesta pārbaudē tika konstatēti trīs būtiski pārkāpumi ceļu remontu organizēšanā, un, iespējams, nelikumīgi iztērēti septiņi miljoni eiro. Sāka disciplinārlietas pret Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītāju Jāni Vaivodu un Satiksmes infrastruktūras pārvaldes priekšnieku Andreju Urtānu.
Sākumā lietu pētīja Rīgas izpilddirektora padomnieks Māris Knoks, kurš pirms tam – dienesta pārbaudē – pārkāpumus konstatēja. Taču vēlāk dome nobalsoja par speciālu komisiju, kas pārņēma darbu no Knoka, jo bija bažas par interešu konfliktu.
Tas noveda pie mēra Staķa demisijas, un pašlaik nav skaidrības par domes koalīcijas nākotni; partijas turpina sarunas.
Komisija nostrādāja vien dažas dienas, pārkāpumus neatklājot, tāpēc Vaivods ar Urtāns atgriezās savos amatos.
