Topošajiem restauratoriem tā bija iespēja apgūt prasmes un darba iemaņas, savukārt neredzīgo biedrībā krēsli noderēs, pieņemot apmeklētājus no Rēzeknes un plašas apkārtnes.
Latvijas Neredzīgo biedrības Rēzeknes nodaļas priekšsēdētāja Valentīna Lansberga priecājas saņemt dāvinājumu – septiņus restaurētus krēslus – no Latgales Mūzikas un mākslas vidusskolas Restaurācijas programmas audzēkņiem: "Mēs viņus tagad liksim pie informācijas galda, tā rindiņā. Kad mums visi cilvēki sanāk, un viņi visi zinās un sēdēs strīpiņā."
Krēsli noderēs neredzīgo biedrības apmeklētājiem – vairāk nekā 400 biedriem no Rēzeknes, Varakļānu, Ludzas, Preiļu, Līvānu pilsētas un novada.
Cilvēki ar redzes invaliditāti šeit piesaka sev nepieciešamos tehniskos palīglīdzekļus, piemēram, dažādus ikdienas lietošanas priekšmetus ar balss funkciju – pulksteni, termometru, ķermeņa un pārtikas svarus, kā arī piedalās dažādās nodarbībās un mācās braila rakstu.
"Šī ir braila rakstāmmašīna. Piemēram, intervāls, A burts, B burts, L burts, intervāls. Un tā visu rakstām. Mums brauc Strūžānu pansionāta neredzīgie, mēs mācāmies arī braila rakstu," stāsta Valentīna Lansberga.
Šī ir jau trešā reize, kad skola mācību procesa ietvaros restaurētus krēslus dāvina Rēzeknes Neredzīgo biedrībai.
Topošie restauratori novērtē iespēju gūt nepieciešamās prasmes un darba iemaņas, pildot īstus uzdevumus, kas pēcāk noderēs citiem cilvēkiem.
"Tie [krēsli] nebūs kaut kur nodaļā stūrī nolikti, bet, tos izmantos un šos krēslus cilvēkiem vajadzēs. Es ticu, ja mēs darīsim kaut ko labu citiem, tad mums arī būs labi," atzīst 2. kursa audzēkne Jekaterina.
"Tas ir tāds paldies tiem darbiniekiem, kas darbojas tajā sfērā, kas strādā ar tiem neredzīgajiem," saka Jekaterina.
Latgales Mūzikas un mākslas vidusskolas izglītības programmas "Restaurācija" vadītājs Andris Anspoks stāsta, ka "tā jau sadarbības partneri mums ir muzeji, baznīcas, ar ko mēs sadarbojamies un kur mēs kaut ko restaurējam un atjaunojam."
"Tāda viena lieta, ko mēs parasti restaurējam, tie ir krucifiksi, tā ir Latgalei raksturīga lieta," viņš atklāj.
Anspoks atzīmē, ka, apmācot jaunos restauratorus, ir svarīga ne vien mācību vielas apgūšana un prasmju trenēšana, bet arī lai jaunieši redz, ka viņu darba rezultāts kādam ir vajadzīgs.
"Mēs jau arī, kad krucifiksus restaurējam, apzināmies, mēs skatāmies, lai ir cilvēki galā. Lai nav tā, ka mēs atjaunojam kaut ko meža vidū, kas nevienam nebija vajadzīgs un arī turpmāk nebūs vajadzīgs. Mēģinām, kur cilvēki nāk un kur ir vajadzība pēc tā visa," piebilst Anspoks.
Skolai un Neredzīgo biedrībai jau padomā nākamā sadarbība – februārī biedrības telpās būs apskatāma jeb, precīzāk sakot, aptaustāma izstāde ar Latgales Mūzikas un mākslas vidusskolas topošo restauratoru darinātajiem kokgriezumiem un citiem uz tausti neparastiem sarežģītu formu darbiem.
