Latgales pašvaldības jau lēmušas par vispārējās izglītības iestāžu reorganizāciju un to pastāvēšanu nākamajā mācību gadā. Lielākoties skolu tīkla izmaiņas radījis skolēnu vai pedagogu trūkums. Daudzviet jau vairākus gadus skolas nav spējušas nokomplektēt vidusskolas klases, citviet līdzekļu ekonomijas nolūkā skolām pievieno bērnudārzus.
ĪSUMĀ:
- Rēzeknē, Līvānu un Balvu novadā skolas nākamajā mācību gadā turpinās darbu bez izmaiņām.
- Preiļu novadā divas vidusskolas pakāpeniski pārtaps par pamatskolām.
- Rēzeknes novadā reorganizēs vairākas skolas, vienu pamatskolu likvidēs.
- Vaboles vidusskola Augšdaugavas novadā kļūs par pamatskolu.
- Mežvidu pamatskola Ludzas novadā kļūs par bērnudārzu, Ciblas un Blontu pirmsskolas izglītības iestādes juridiski apvienos.
- Krāslavas novadā plāno slēgt Grāfu Plāteru v.n. poļu skolu, apvienos trīs bērnudārzus Dagdas pusē.
- IZM līdz 30. jūnijam sola paziņot jaunos kritērijus skolām; reorganizācija nākamajā mācību gadā nenotiks.
- Pašvaldības: ministrijas plānos trūkst caurspīdīguma un izpratnes; nepieciešams pierobežas atbalsta plāns.
Preiļu novadā divas vidusskolas pakāpeniski pārtaps par pamatskolām
Preiļu 2. vidusskola un Riebiņu vidusskola turpmākajos divos gados pakāpeniski pārtaps par pamatskolām, respektīvi, nākamajā mācību gadā skolās netiks atvērta 10. klase, un no 2025. gada 1. septembra tās tiks reorganizētas par pamatskolām.
Preiļu novadā vispārējo vidējo izglītību šobrīd var iegūt Jāņa Eglīša Preiļu Valsts ģimnāzijā, Preiļu 2. vidusskolā, kas atrodas reģionālas nozīmes attīstības centrā Preiļos; Riebiņu vidusskolā – 6 km no Preiļiem esošajā novada nozīmes attīstības centrā Riebiņos un Aglonas vidusskolā, kas atrodas 27 km no Preiļiem, specializētajā attīstības centrā Aglonā.
Pašvaldībā norādīja, ka,
Aglonas vidusskolai uzdots veikt aktīvas darbības vidējās izglītības programmu popularizēšanai un audzēkņu piesaistei, kā arī licencēt vidējās izglītības neklātienes programmu
un nodrošināt vidējās izglītības ieguves iespēju neklātienē, uz 2025. gada 1. septembri Aglonas vidusskolā 10.–12. klasēs nodrošinot izglītojamo skaitu ne mazāku par 60.
Preiļu novada Izglītības pārvaldes vadītājs Andrejs Zagorskis norādīja, ka Rimicānu pirmsskolas izglītības iestāde (PII) tiks pievienota Vārkavas pamatskolai. Iestādes pievienošana notikusi juridisku un saimniecisku apsvērumu dēļ. Vārkavas pamatskola jau līdz šim īstenojusi pirmsskolas izglītības programmu 5 un 6 gadus veciem bērniem, un tajā ir pietiekami daudz brīvu telpu, ko var pielāgot arī dažādu vecumposmu bērnudārza audzēkņu vajadzībām, norādīja domē.
"Perspektīvā būsim spiesti vēlreiz pārskatīt skolu tīklu, jo atbilstoši spēkā esošajiem Ministru kabineta (MK) noteikumiem mēs nesaņemsim papildu finansējumu minimālās pedagogu algas palielināšanai, jo mums vidējā skolēnu un skolotāju proporcija ir mazāka nekā valstī," ziņu portālam LSM.lv atklāja Zagorskis.
Rēzeknes novadā slēgs skolu pedagogu trūkuma dēļ
Balstoties uz novada izglītības iestāžu izvērtēšanas komisijas sniegtajiem atzinumiem, dome lēma par to, ka ar 2023. gada 31. jūliju notiks izmaiņas piecu Rēzeknes novada pašvaldības iestāžu darbībā –
viena vidusskola pamazām pārtaps par pamatskolu, vairākas iestādes apvienos, bet Liepu pamatskolu nolemts slēgt.
Maltas vidusskolas struktūrvienība Liepu pamatskola tiks slēgta, jo trūkst skolotāju, ir problēmas, apvienojot klases un veidojot jaunus klašu komplektus, pārejā uz mācībām latviešu valodā, iekļaujošā izglītībā. Turklāt nākošajā gadā prognozējamais skolēnu skaits ir 52 un no tiem tikai 22 bērniem deklarētā dzīvesvieta ir Rēzeknes novads.
"Skolēniem, kas apmeklēja Liepu pamatskolu, tiks nodrošināta iespēja turpināt mācības kādā no izglītības iestādēm, kas atrodas tuvāk viņu dzīvesvietai. Sarežģītāk ir ar pilsētā deklarētajiem bērniem, kuri ir izvēlējušies skolu novadā, jo pilsētā bērni ar speciālajām izglītības programmām jūtas atstumti un lielajās klasēs viņiem netiek pievērsta pietiekama uzmanība," norādīja Rēzeknes novada Izglītības un sporta pārvaldes vadītājs Guntars Skudra.
Savukārt Dekšāru pamatskola tiks pievienota Viļānu vidusskolai un turpinās savu darbu kā Viļānu vidusskolas struktūrvienība "Dekšāru pamatskola". Skola netiek slēgta, un bērni varēs turpināt skolas gaitas.
Sākot ar 2024. gada 31. jūliju, Lūcijas Rancānes Makašānu Amatu vidusskola tiks reorganizēta par pamatskolu. Izvērtējot izglītības iestādi, komisijai bija jāņem vērā, – lai skola varētu saņemt valsts finansējumu vidējās izglītības īstenošanai vidusskolās, 10.–12. klašu posmā Rēzeknes novada administratīvajā teritorijā ir jābūt vismaz 40 skolēniem. Lūcijas Rancānes Makašānu Amatu vidusskolā šis kritērijs neizpildās jau vairākus gadus. 2023./ 2024. mācību gadā 10. un 11. klasēs skolēni vairs netiks uzņemti. Skolēni, kuri mācās vidusskolas klasēs, varēs turpināt apgūt piedāvātās programmas un absolvēt skolu.
Lai mazinātu administratīvos izdevumus,
Strūžānu PII "Zvaniņš" un Audriņu PII tiks pievienotas Dricānu bērnudārzam. Kopā visas iestādes veidos pietiekamu audzēkņu skaitu, kas būs tuvu 100.
Apvienojoties pirmsskolas darbs varētu noritēt pilnvērtīgi un neatkarīgi, nepievienojot pirmsskolas izglītības programmas kādai tuvākajai skolai.
Pašvaldības Izglītības un sporta pārvaldes vadītājs Guntars Skudra atzina, ka šādi lēmumi pieņemti arī iepriekš, kad pie Nautrēnu PII juridiski tika pievienoti Ilzeskalna un Bērzgales bērnudārzi, tādēļ iedzīvotājiem arī šoreiz nav pamata uztraukumam, jo Audriņu un Stružānu pagasta bērni arī turpmāk varēs apmeklēt bērnudārzu savā pagastā.
"Neatkarīgi no tā, kādi lēmumi ir jāpieņem, pašvaldības pienākums ir nodrošināt novada bērniem iespēju iegūt pirmsskolas izglītību un pamatizglītību bērna dzīvesvietai tuvākajā pašvaldības izglītības iestādē, tātad – skolēnu pārvadājumi uz skolu un no skolas tiks nodrošināti pilnā apmērā, kā arī tiks sniegts viss nepieciešamais atbalsts skolēniem, iekļaujoties jaunajā izglītības iestādē", par reorganizāciju sacīja Skudra.
Augšdaugavas novadā reorganizēs vienu skolu
Augšdaugavas novada Izglītības pārvaldes vadītāja Janita Zarakovska LSM.lv atklāja, ka Vaboles vidusskola nākamajā mācību gadā būs pamatskolas statusā, jo "nebija 10. un 11. klases, nav arī 9. klases, un šogad aizies arī pēdējie 12. klases skolēni". Šobrīd Vaboles vidusskolā mācās vien nedaudz vairāk kā 70 izglītojamie.
Zarakovska portālam LSM.lv atzīmēja, ka IZM plānos trūkst caurspīdīguma un izpratnes par kopējo situāciju skolās, lai objektīvi novērtētu un uzstādītu kritērijus izglītības iestāžu tīkla reorganizācijai nākotnē.
Ludzas novadā izmaiņas skars pamatskolu un bērnudārzus
Ludzas novada dome šogad lēmusi Mežvidu pamatskolas vietā izveidot pagasta pirmsskolas izglītības iestādi, kas šajā statusā pāries ar 25. augustu. Pamatskola šajā mācību gadā īsteno divas izglītības programmas: pamatizglītības programmu 36 skolēniem un pirmsskolas izglītības programmu ar 26 bērniem. Ludzas novada Izglītības pārvaldes vadītāja Sarmīte Gutāne atklāja, ka šogad pamatskolā vispār nav skolēnu 5. un 8. klasēs, bet pa diviem bērniem ir 1. un 4. klasē, līdz ar to ir apvienotās klases.
"Skolēnu skaits ir nepietiekams, lai nokomplektētu atsevišķas klases un organizētu kvalitatīvu mācīšanu un mācīšanos nākošajos mācību gados," norādīja Gutāne.
Savukārt, Ciblas bērnudārzu ar 25. augustu plānots pievienot Blontu pagasta PII, nosakot to kā struktūrvienību. Pašlaik Ciblas bērnudārzu apmeklē 10 izglītojamie, to skaitā – viens piecgadīgais bērns.
Krāslavas novadā apvieno bērnudārzus un gatavojas slēgt poļu skolu
Finansiālu apsvērumu dēļ Krāslavas novada deputāti lēmuši slēgt Grāfu Plāteru vārdā nosaukto poļu pamatskolu.
Skolas uzturēšanas izmaksas no pašvaldības prasa ap 180 tūkstošiem eiro gadā, tādēļ prātīgāk būtu pašreizējos 44 skolēnus pārcelt uz tuvējo Varavīksnes vidusskolu,
kurā ir līdzīga izglītības programma, norādīja Izglītības pārvaldes vadītāja Lidija Miglāne.
Jautājums par skolas likvidāciju domē skatīts jau iepriekšējos gados, taču līdz šim pašvaldībai vēl bija izdevies atrast līdzekļus skolas uzturēšanai. Domes lēmums par Grāfu Plāteru vārdā nosauktās poļu pamatskolas likvidāciju nosūtīts ministrijai, taču lēmums vēl nav pieņemts. Kā norādīja novada mērs Gunārs Upenieks, vēl pastāv cerība, ka finansējums skolas uzturēšanai valdībai atradīsies un domes lēmums būs jāatceļ.
Savukārt Konstantinovas un Asūnes PII tiks slēgtas un audzēkņiem dome nodrošinās transportu nokļūšanai Dagdas PII "Saulīte". Miglāne uzsvēra, ka abus slēdzamos bērnudārzus apmeklē ap 10 bērniem katrā un tas bijis arī "saimniecisks apsvērums, jo vienā iestādē bija arī problemātiski nodrošināt ēdināšanu."
"Nākotnē būs jautājums arī par Priežmalas un Andrupenes [pamat]skolām, jo tur pašlaik mācās pa 30 bērniem," skaidroja Miglāne.
Trūkst skaidrības par jaunajiem kritērijiem
Latgales pašvaldību pārstāvji ir vienisprātis, ka IZM pietrūkst izpratnes par kopējo situāciju nozarē, tāpat skolu vadība atzīmēja, ka nav pietiekamas informācijas par to, pēc kādiem kritērijiem izglītības iestādes tiks vērtētas nākotnē, lai skolas varētu laicīgi plānot savu darbību.
IZM Izglītības departamenta vadītāja Edīte Kanaviņa ziņu portālam LSM.lv skaidroja, ka skolām ir vadlīnijas, uz kurām balstīties izglītības iestāžu tīkla optimizācijas procesā un jaunie vērtēšanas kritēriji tiks paziņoti līdz šī gada 30. jūnijam. Tas nozīmē, ka nākamajā mācību gadā izglītības iestādes jaunie noteikumi neskars.
Tāpat būtu jāņem vērā, ka daudzās skolās nesen realizēti dažādi apjomīgi projekti, piemēram, uzcelta jauna sporta zāle vai aprīkotas dabaszinātņu klases.
Stingra nostāja pret lauku skolu reorganizāciju ir "Apvienotajam sarakstam", kuri šobrīd piebremzējuši skolu reformu. Līdzīgi domā arī Krāslavas novada Izglītības pārvaldes vadītāja Lidija Miglāne: "Uzskatu, ka ir jābūt skaidrai valsts politikai par pierobežu. Tas nav tikai par Latgali, tas ir arī par Kurzemi. Jābūt kaut kādam stratēģiskam redzējumam. Ja visus vērtēs pēc vieniem kritērijiem, tad drīz būs jāslēdz pilnīgi visas skolas pierobežā."
"Viņi ir ieinteresēti maksimāli samazināt skolu skaitu, maksimāli ieekonomēt naudu, lai to varētu novirzīt skolotāju algām utt. Vēl viena problēma ir arī pedagogu vecums, jo liela daļa skolotāju ir jau tuvu pensijai vai jau pensijas vecumā, bet jaunie par tādu algu neraujas strādāt lauku skolā," pauda Juris Viļums ("Apvienotais saraksts").
Viļums minēja Skandināvijas piemēru, kur tālie ziemeļi tiek uzskatīti par stratēģiski svarīgu teritoriju, un tādu noteikumus varētu piemērot arī pierobežā.
"Tur nav un arī nebūs tik daudz to cilvēku un bērnu, lai nodrošinātu tos [ministriju noteiktos] kritērijus. Skolu problēma būtu jāskata vairāku jomu griezumā.
Cik pašvaldībā ir iedzīvotāju un cik no tiem ir bērnu, vai cilvēkiem ir kādas darba iespējas, vai tur ir uzņēmēji, vai tur ir kaut kāda attīstība kopumā. Kādi veselības pakalpojumi pieejami, sabiedriskais transports un citi pakalpojumi. Un tad uz to visu raudzīties "ar galvu un prātu". Varbūt tur arī var pievest tos bērnu no blakus ciematiņa un skolu saglabāt. "
Šobrīd saskaņošanai IZM ir iesniegti nedaudz vairāk kā 20 pašvaldību lēmumi par izglītības iestāžu reorganizāciju, apliecināja ministrijas pārstāve Ramona Urtāne. Vietvaras no ministrijas atbildi vēl nav saņēmušas.
KONTEKSTS:
Pēc "Apvienotā saraksta" iebildēm valdošā koalīcija vienojusies no nākamā gada budžeta likumprojektu paketes izņemt Izglītības likuma grozījumus, kas būtu kalpojuši kā sākums skolu tīkla reformai. "Apvienotā saraksta" pārstāvju ieskatā šie grozījumi būtu apdraudējuši mazo lauku skolu turpmāku pastāvēšanu.
Sarunas par skolu slēgšanu ierasti bijis ļoti sensitīvs temats. To nevēlas pieļaut vietējie iedzīvotāji, un līdz šim pret to parasti ļoti strikti iebilda arī vietējās pašvaldības.
Taču, šķiet, pēc novadu reformas spēles noteikumi ir mainījušies – pašas vietvaras rūpīgi sākušas plānot, kā skolu tīklu optimizēt. Eksperti to vērtē kā loģisku lietu kārtību, jo novadu jaunās aprises prasa pārplānot arī skolu tīklu.
