Izglītības likuma grozījumi paredzēja pārskatīt skolu kritērijus, piemēram, par minimālo bērnu skaitu klasē. “Apvienotā saraksta” pārstāvjiem radās bažas, ka šādi grozījumi būtībā nozīmētu, ka slēgšana draud vairāk nekā trešdaļai lauku skolu. Tādēļ viņi pieprasīja šo likumprojektu no budžeta paketes izslēgt.
“Koalīcijas partneri saklausīja mūs un izņēma šos grozījumus vispār no budžeta paketes. Varētu teikt, ka viņi atsauca šos grozījumus,” sacīja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja biedrs Česlavs Batņa (“Apvienotais saraksts”).
Vienlaikus “Apvienotā saraksta” pārstāvis atzina – skolu tīkla reforma ir nepieciešama. Taču frakcijas ieskatā tā jāvirza parastajā kārtībā caur Saeimas Izglītības komisiju ar pilnvērtīgām diskusijām parlamentā. Nevis paklusām un steidzami caur budžeta pakotni.
“Lai mēs uzbūvētu māju, mums jāzina, kas ir pamatos. Savādāk ar šiem Izglītības likuma grozījumiem mēs uzliekam jumtu, bet neredzam, kas ir apakšā,” sacīja Batņa.
Tikmēr izglītības ministre Anda Čakša (“Jaunā Vienotība”) skaidroja – minētie grozījumi tika iekļauti budžeta paketē, lai darbs pie reformas virzītos raitāk.
“Kritēriji, kas ir Ministru kabineta deleģējums, bija nepieciešami budžeta paketē, lai mēs sāktu darbu jau aktīvāk. Mums kopīgi ir jāatzīst – tā kā ir bijis, turpināties nevar. Demogrāfiskā situācija ir mainījusies. Reģionos bērnu un jauniešu skaits ir samazinājies par 30%, pat 40%.
Šobrīd ir skolas, kur bērnu skaits ir mazāks par skolotāju un tehnisko darbinieku skaitu kopā,” norādīja Čakša.
Šobrīd kritērijus un priekšlikumus skolu tīkla reformai izstrādā īpaša darba grupa Izglītības un zinātnes ministrijā. Ministre apstiprināja – tie uz Saeimu tiks virzīti parastajā kārtībā. Viņa arī uzsvēra - Izglītības likuma grozījumu izslēgšana no budžeta pakotnes reformas gaitu būtiski nekavēs.
KONTEKSTS:
Sarunas par skolu slēgšanu ierasti bijis ļoti sensitīvs temats. To nevēlas pieļaut vietējie iedzīvotāji, un līdz šim pret to parasti ļoti strikti iebilda arī vietējās pašvaldības.
Taču, šķiet, pēc novadu reformas spēles noteikumi ir mainījušies – pašas vietvaras rūpīgi sākušas plānot, kā skolu tīklu optimizēt. Eksperti to vērtē kā loģisku lietu kārtību, jo novadu jaunās aprises prasa pārplānot arī skolu tīklu.
