ĪSUMĀ:
- Latvijā ir lielākā mūža ilguma atšķirība starp vīriešiem un sievietēm ES.
- Kopš 2013. gada Latvijā ir īsākais veselīgās dzīves ilgums ES.
- Vīriešu veselīgā mūža ilgumā ir grūti saskatīt progresijas līkni.
- Valsts mērķi par veselīgā mūža ilguma palielināšanu – optimistiski.
- Sieviešu īpatsvars starp ik gadu mirušajiem Latvijas iedzīvotājiem ir lielāks nekā vīriešu.
- Pārliecinoši izplatītākais nāves cēlonis Latvijā ir asinsrites sistēmas slimības.
- Ļaundabīgie audzēji laupa gandrīz 6000 dzīvības gadā, biežāk – vīriešiem.
- Vīrieši dominē nāves cēloņu grupā "nelaimes gadījumi un traumas".
- Vīriešiem raksturīgāki neveselīgi paradumi, tostarp smēķēšana un alkohola lietošana.
- Latvijā iedzīvotājiem ir nepietiekami veselīgs uzturs un par maz fiziskās aktivitātes.
- Vairums vīriešu savu veselības stāvokli uzskata par labāku nekā sievietes.
Lielākā mūža ilguma atšķirība starp vīriešiem un sievietēm
Dzīves ilgums Eiropas Savienībā (ES) pieauga samērā konsekventā tempā līdz 2019. gadam, kad paredzamais dzīves ilgums dzimšanas brīdī bija 81,3 gadi. Kopš tā laika ES 2020. un 2021. gadā reģistrēts paredzamā dzīves ilguma samazinājums, tostarp Covid-19 pandēmijas dēļ.
Jaundzimušo paredzamais vidējais mūža ilgums ir gadu skaits, kuru vidēji nodzīvotu attiecīgajā gadā dzimušie, ja viņu turpmākās dzīves laikā mirstības līmenis katrā vecumā paliktu tāds pats, kāds tas bija dzimšanas gadā. Ja viens nomirst 70 gados, bet otrs sasniedzis 80 gadus, tad iznāk, ka vidējais mūža ilgums ir 75 gadi.
2021. gadā paredzamais dzīves ilgums ES bija 80,1 gads, bet Latvija ierindojās tuvāk ES lejasgalam ar 73,1 gadu. Taču 2022. gadā vērojams pieaugums – ES vidējais paredzamais dzīves ilgums bijis 80,7 gadi, liecina "Eurostat" provizoriskie dati. Tikmēr Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati rāda, ka Latvijā 2022. gadā jaundzimušo vidējais paredzamais mūža ilgums bija 74,4 gadi. Gan Eiropas statistiķu datos, gan OECD pētījumā Latvija šajā statistikas lauciņā 2022. gadā atrodas vien dažas pozīcijas pirms beigām.
Salīdzinot dzimumus, Latvija izvirzījusies "līderpozīcijā" – pie mums ir ES lielākā paredzamā mūža ilguma starpība starp vīriešiem un sievietēm.
ES kopumā paredzamā mūža ilgums sievietēm ir garāks par vīriešiem – attiecīgi 82,9 un 77,2 gadi, liecina 2021. gada "Eurostat" dati. Bet Latvijā atšķirība sasniedz teju 10 gadus – sievietes vidēji dzīvo 78 gadus, bet vīriešiem ar 68,2 gadiem ir otrs īsākais paredzamā mūža ilgums ES. Īsāks paredzamais mūžs par latvju kungiem ES ir tikai bulgāriem.
Jaunākie CSP dati gan rāda, ka Latvijā gada laikā paredzamais mūža ilgums pieaudzis vidēji par 1,3 gadiem. Savukārt 2022. gadā paredzamais mūža ilgums vīriešiem bija 69,4 gadi, bet sievietēm – 79,3 gadi.
Vīriešu veselīgā mūža ilgumā grūti saskatīt progresijas līkni
Spriežot par sabiedrību, bieži un daudz tiek runāts par paredzamo dzīves ilgumu. Taču daudz retāk tiek pieminēts tāds lielums kā veselīgas dzīves ilgums jeb laiks, kurā cilvēki vidēji ir spējīgi pilnvērtīgi strādāt un baudīt citas aktivitātes un kuru neapgrūtina dažādas veselības likstas. Paredzamā veselīgā mūža rādītāji tika izstrādāti, lai noskaidrotu, vai ilgāku dzīvi nodrošina laika pieaugums, kas nodzīvots labā veselības stāvoklī vai sliktā.
Šajā ziņā aina Latvijā ir drūma. Kopš 2013. gada Latvijā ir īsākais veselīgās dzīves ilgums ES.
Pēdējie Eiropas dati par 2021. gadu liecina, ka Latvijā veselīgais mūžs ir 53,8 gadi, bet priekšpēdējie šajā statistikas lauciņā ar 56,5 gadu garu veselīgo mūžu ir igauņi. Tikmēr, piemēram, veselīgas dzīves ilguma līderi ir Malta, Itālija un Īrija, kur veselīgais mūžs ir garāks par 67 gadiem.
Kopš 2013. gada arī Latvijas vīriešiem ir īsākais veselīgas dzīves ilgums ES – 52,2 gadi 2021. gadā. Nedaudz garāks veselīgais mūžs ir vīriešiem Igaunijā (54,9 gadi) un Lietuvā (55,4 gadi).
Arī sievietēm situācija nav spīdoša – Latvija 2021. gadā atradās priekšpēdējā vietā ES ar 55,4 gadu garu veselīgo dzīvi sievietēm. Taču pirms tam sešu gadu garumā sievietes Latvijā dzīvoja īsāko veselīgo mūžu.
Vērtējot mūža ilgumu Latvijā kungiem un dāmām pēdējos gados, secināms, ka veselīgā mūžā nodzīvotie gadi sievietēm pakāpeniski pieaug, taču vīriešiem progresijas līkni ir grūtāk saskatīt.
Veselīgā mūžā nodzīvotie gadi 2015.-2021. gadā Latvijas iedzīvotājiem, pa dzimumiem
|
Gads |
2015 |
2016 |
2017 |
2018 |
2019 |
2020 |
2021 |
|---|---|---|---|---|---|---|---|
|
Pavisam |
53,0 |
53,6 |
51,4 |
52,3 |
53,1 |
53,4 |
53,8 |
|
Vīriešiem |
51,8 |
52,3 |
50,6 |
51,0 |
52,2 |
52,6 |
52,2 |
|
Sievietēm |
54,1 |
54,9 |
52,2 |
53,7 |
54,1 |
54,3 |
55,4 |
Datu avots: Eurostat
Latvijas mērķi par veselīgā mūža ilguma palielināšanu – optimistiski
Līdz ar to optimistisks šķiet Latvijas mērķis līdz 2027. gadam par četriem gadiem vīriešiem un par trim gadiem sievietēm palielināt veselīgi nodzīvoto mūža gadu skaitu.
Proti, 2022. gada maijā Ministru kabinetā apstiprināja Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.–2027. gadam, kur šis minēts kā viens no sasniedzamajiem uzdevumiem līdz 2027. gadam. Tāpat Latvija cer par 15% samazināt potenciāli zaudēto mūža gadu rādītāju (2027. gadā sasniegt 5700 uz 100 000 iedzīvotāju) un jaundzimušo vidējo paredzamo mūža ilgumu vīriešiem palielināt par 1,8 gadiem un sievietēm par 1,2 gadiem.
Sabiedrības veselības pamatnostādnes atzīst, ka Latvijas iedzīvotāju veselība, salīdzinot ar ES vidējiem rādītājiem, joprojām ir daudz sliktāka, neskatoties uz to, ka pakāpeniski gadu no gada situācija lēnām uzlabojas.
Vienlaikus norādīts, ka vērojamas atšķirības veselīga dzīvesveida paradumos sievietēm un vīriešiem, tāpēc vietā ir jautājums – kas ir iemesli sliktajai vīriešu veselībai?
Kāpēc mirst?
Lai arī sieviešu īpatsvars starp ik gadu mirušajiem Latvijas iedzīvotājiem ir lielāks nekā vīriešu, izplatītākie nāves cēloņi gan vīriešiem, gan sievietēm Latvijā ir asinsrites sistēmas slimības, kā arī saistīti ar audzējiem un sirds išēmiskām slimībām, liecina CSP un Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati par nāves cēloņiem 2022. gadā.
Izplatītākie nāves cēloņi, absolūtais skaits un uz 100 000 iedzīvotāju
Pārliecinoši izplatītākais nāves cēlonis Latvijā ir asinsrites sistēmas slimības.
Izplatītākie nāves cēloņi pa dzimumiem uz 100 000 iedzīvotāju
Arī SPKC apstiprina, ka augstākā mirstība no sirds un asinsvadu slimībām reģistrēta sievietēm, taču vecuma grupā līdz 64 gadiem vērojams citāds dzimumu sadalījums – no sirds un asinsvadu slimībām šajā vecuma grupā 2022. gadā miruši 1838 vīrieši un 483 sievietes.
Ļaundabīgie audzēji ir otrs biežākais nāves cēlonis Latvijas iedzīvotāju vidū. Latvijā mirstība no ļaundabīgiem audzējiem ir augstākā starp Baltijas valstīm un par 15% augstāka nekā vidēji ES.
Gandrīz 6000 iedzīvotāju ik gadu nomirst ļaundabīgo audzēju dēļ. Un ik gadu ļaundabīgie audzēji dzīvības biežāk laupa vīriešiem.
Mirstība no ļaundabīgiem audzējiem, pa dzimumiem, skaits
Biežākie nāves cēloņi ļaundabīgo audzēju grupā ir bronhu un plaušu audzējs un prostatas audzējs vīriešiem. Augsti mirstības rādītāji ir arī no kolorektālā audzēja un krūts audzēja sievietēm.
Atšķirības ļaundabīgu audzēju izraisītā mirstībā vērojamas ne vien dzimumos, bet arī reģionālā griezumā.
"Latvijas reģionu veselības profils 2010-2019" liecina, ka mirstība no ļaundabīgajiem audzējiem reģionos dinamikā pieaug – no 2010. gada mirstība pieaugusi par 7%. Būtiskākais mirstības pieaugums reģistrēts Latgalē – par 18%, Vidzemē – par 13%. Augstākā mirstība no ļaundabīgajiem audzējiem kopš 2015. gada reģistrēta Latgalē.
Visbiežākais nāves cēlonis ļaundabīgo audzēju grupā sievietēm ir krūts ļaundabīgais audzējs, kolorektālie ļaundabīgie audzēji un bronhu un plaušu ļaundabīgais audzējs, bet vīriešiem – bronhu un plaušu ļaundabīgais audzējs, prostatas audzējs un kolorektālie audzēji.
Savukārt saskaņā ar 2019. gadā veikto Latvijas iedzīvotāju kardiovaskulāro un citu neinfekcijas slimību riska faktoru šķērsgriezuma pētījumu izplatītākie no ļaundabīgajiem audzējiem vai slimībām bija prostatas ļaundabīgais audzējs – 46,2% vīriešu; krūts vēzis – 32,3% sieviešu; dzemdes kakla vēzis – 26,9% sieviešu; nieru/urīnpūšļa vēzis – 9,4% respondentu.
Viens no biežāk reģistrētajiem audzējiem ir tieši prostatas audzējs vīriešiem, ik gadu tiek diagnosticēti ap 1000 jaunu saslimšanas gadījumu.
Piemēram, 2019. gadā prostatas audzējs pirmreizēji reģistrēts 1025 gadījumos, 2020. gadā – 988, 2021. gadā – 959. Starp biežāk diagnosticētajiem ļaundabīgajiem audzējiem ir arī krūts audzējs sievietēm un ādas audzēji.
Ārējie cēloņi ir trešā biežākā nāves cēloņu grupa Latvijas iedzīvotāju vidū. Ārējie nāves cēloņi ietver transporta negadījumus, noslīkšanu, saindēšanos, pašnāvības un vardarbību. Mirstība no ārējiem nāves cēloņiem Latvijā pakāpeniski samazinās. Šajā ziņā mirstība kopš 2010. gada samazinājusies par 31% – no 2108 ārēju cēloņu nāves gadījumiem 2010. gadā līdz 1454 gadījumiem 2022. gadā.
Tomēr ārējo nāves cēloņu grupā, salīdzinot dzimumus, dominē vīrieši.
Izplatītākie ārējie nāves cēloņi ir pašnāvības, saindēšanās, kritieni, transporta nelaimes gadījumi un nosalšana. Taču pārliecinoši lielākajā daļā gadījumu ārējie nāves cēloņi biežāk prasa vīriešu dzīvības. No 2022. gadā mirušajiem ārējo cēloņu dēļ 71% ir vīrieši. 65% no mirušajiem iedzīvotājiem ārējo cēloņu dēļ ir vecumā līdz 64 gadiem. Tomēr daži ārējie nāves cēloņi raksturīgāki senioriem vecuma grupā "65+" – kritieni, dūmu un uguns iedarbes sekas.
Pašnāvības veido lielāko skaitu no ārējiem nāves cēloņiem, tāpēc pašnāvības ir viena no aktuālākajām Latvijas sabiedrības veselības problēmām gan iedzīvotāju populācijā, gan specifiski pusaudžu vidū.
Latvijā, salīdzinot ar citām ES dalībvalstīm, ir augsti mirstības rādītāji no pašnāvībām abiem dzimumiem, bet jo sevišķi pieaugušiem vīriešiem virs 35 gadu vecuma un arī zēniem vecuma grupā 15–19 gadi. Mirstība no tīša paškaitējuma Latvijā pakāpeniski gan samazinās, tomēr Baltijas valstīs ir salīdzinoši augsta mirstība no pašnāvībām, salīdzinot ar citām "Eurostat" dalībvalstīm.
Vīriešiem neveselīgi paradumi ir raksturīgāki
Sabiedrības veselības pamatnostādnēs norādīts, ka vīriešiem neveselīgi dzīvesveida paradumi ir raksturīgāki nekā sievietēm. To apliecina arī statistika.
Smēķēšana
Piemēram, gandrīz katrs otrais vīrietis jeb 43% vīriešu Latvijā ikdienā smēķē, turpretī sievietes – 16,2%. Latvija kopumā ierindojas starp piecām valstīm ar visvairāk pīpmaņiem ES.
Ikdienas smēķētāju (15-74 gadu vecumā) īpatsvars pa dzimumiem, procentos
Savukārt jauniešu vidū elektronisko cigarešu popularitāte ir ar augšupejošu līkni vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem. Pirms trīs gadiem aptuveni puse respondentu vīriešu šajā vecuma grupā atbildēja, ka ir smēķējuši elektroniskās cigaretes, bet pērn īpatsvars ir palielinājies līdz 65%.
Respondentu īpatsvars, kuri ir smēķējuši elektroniskās cigaretes, dzimuma un vecuma grupās, procentos
Alkohola lietošana
Sabiedriskie mediji rubrikā "Zeme, kur dzer" vairākkārt uzsvēruši to, ka lielais alkohola patēriņš Latvijā ir satraucošs. Tik daudz kā Latvijā attīstītajās valstīs nedzer nekur – to rāda OECD dati. Latvijā starp organizācijas dalībvalstīm ir augstākais absolūtā alkohola patēriņš uz vienu iedzīvotāju.
Par veselībai bīstamu alkohola patēriņu tiek uzskatītas sešas alkohola devas vienā iedzeršanas reizē (viena deva: 40 ml stipro alkoholisko dzērienu vai 100ml vīna, vai 1 pudele (500 ml) alus).
Bīstamu daudzumu alkohola vismaz reizi mēnesī lieto 11% Latvijas iedzīvotāju, vīrieši (19%) daudz biežāk nekā sievietes (4%).
Vīriešiem arī biežāk diagnosticē alkohola atkarību, alkohola psihozes un alkohola akūtu intoksikāciju, kaitējoši pārmērīgu lietošanu.
Pirmreizēji reģistrēto pacientu skaits ar diagnozēm "Alkohola atkarība", "Alkohola psihozes" un "Alkohola akūta intoksikācija, kaitējoši pārmērīga lietošana" dzimuma un vecuma grupās 2022. gadā, uz 100 000 iedzīvotāju
Pasaules Veselības organizācijas pārstāvniecība Latvijā norādījusi, ka katru gadu alkohola lietošanas dēļ Latvija zaudē aptuveni 6000 iedzīvotāju. Alkohola lietošanas tiešu un netiešu iemeslu dēļ biežāk mirst vīrieši.
Arī narkotiskās vielas savas dzīves laikā Latvijā vairāk lietojuši vīrieši.
Respondentu (15-64 gadu vecumā) īpatsvars, kuri nelegālās narkotiskās vielas lietojuši dzīves laikā, pa dzimumiem, procentos
Nepietiekami veselīgs uzturs un par maz fiziskās aktivitātes
Bez kaitīgiem paradumiem kā smēķēšana un alkohola lietošana iedzīvotāji Latvijā neievēro arī pietiekami veselīgu uzturu un pietiekami daudz nenodarbojas ar fiziskām aktivitātēm, liecina 2021. gada Latvijas valsts veselības profils.
Vairāki dzīvesveida riska faktori Latvijā ir izplatītāki nekā vairumā ES valstu
Šajā veselības profilā viena no uzsvērtajām Latvijas problēmām ir aptaukošanās līmenis, kas Latvijā ir daudz augstāks par ES vidējo. 2019. gadā 22% pieaugušo bija aptaukojušies – vairāk nekā 6 procentpunkti virs ES vidējā rādītāja.
Slikti uztura paradumi ir viens no faktoriem, kas izskaidro augsto aptaukošanās rādītāju: 2019. gadā 65% no pieaugušajiem patērēja mazāk par vienu porciju augļu dienā un 60% patērēja mazāk nekā vienu porciju dārzeņu. Latvijā dārzeņus un augļus vairāk uzturā lieto sievietes.
Respondentu (15-74 gadu vecumā) īpatsvars, kuri 6-7 dienas nedēļā uzturā lieto svaigus dārzeņus, pa dzimumiem, procentos
Respondentu (15-74 gadu vecumā) īpatsvars, kuri 6-7 dienas nedēļā uzturā lieto svaigus augļus un ogas, pa dzimumiem, procentos
Turklāt tikai trīs no pieciem pieaugušajiem katru nedēļu nodarbojas ar vismaz mērenām fiziskajām aktivitātēm. Pusaudžu rādītāji Latvijā ir labāki, proti, aptaukošanās rādītāji ir zem vidējā, bet fiziskās aktivitātes līmenis ir augstāks.
SPKC apkopotie dati liecina, ka 59% vīriešu 15–74 gadu vecumā ir liekais svars vai aptaukošanās, taču tikai 24% vīriešu uzskata, ka viņiem ir liekais svars.
Vairums paši savu veselību novērtē kā labu
Ņemot vērā neveselīgos paradumus un īsāko veselīgā mūža ilgumu ES, interesanti ir tas, ka SPKC 2022. gada veiktajā "Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījumā" teikts, ka
vīrieši savu veselības stāvokli uzskata par labāku nekā sievietes.
Proti, no 15–74 gadus veciem iedzīvotājiem 61,7% vīriešu uzskata savu veselības stāvokli par labu vai diezgan labu, bet sievietes par savu veselības stāvokli ir kritiskākas, šādu uzskatu paužot 50,5%.
Savukārt veselības apsvērumu dēļ uzturu un citus paradumus pēdējā gada laikā tobrīd bija mainījuši 32,3% aptaujāto iedzīvotāju vecumā no 15–74 gadiem, vīrieši (24,5%) retāk nekā sievietes (39,5%).
Lai arī Latvijā identificētas būtiskas atšķirības veselības stāvoklī starp vīriešiem un sievietēm, kā arī uzsvērts, ka nepieciešami pasākumi, kas pielāgoti dažādām mērķgrupām, tostarp tieši vīriešu mērķauditorijai, kungi savas veselības aprūpēšanā šķietami ir gatavi maz ieguldīt. Kāpēc tā, ko novēro vīriešu veselības speciālisti un kas vīrietim būtu jādara, lai parūpētos par savu veselību – to portāls LSM.lv nākamajās nedēļās tirzās interviju sērijā "Pacients tuvplānā".
