Letālo un smago darba traumu biežums nav sevišķi mainījies kopš 2013. gada. Vienīgās izmaiņas statistikā pēdējo 10 gadu laikā ir pieaugošs vieglo traumu skaits. Tas gan varētu liecināt nevis par traumu reālu pieaugumu, bet par darba devēju tendenci biežāk reģistrēt gadījumus un mazāk tos slēpt.
"Gads no gada atšķiras, kāds gads ir bijis labāks, kāds sliktāks. Pērn mēs priecājāmies par to, ka par ceturto daļu samazinājās tieši letālo nelaimes gadījumu skaits. Šogad mēs apmēram esam tur, kur esam bijuši pagājušogad," pastāstīja Valsts darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis.
Biežākais traumu cēlonis ir paviršība. Tā ir darbinieka neuzmanība, darba organizācijas trūkums un vispārējā darba kultūra. To nereti raksturo vēlme darbu ātri paveikt, piemirstot drošību.
Viens no tiem, kas cietis nelaimes gadījumā darbā, ir Andis Perekrests. Lai nopelnītu vairāk, viņš pēc pamatdarba devās vēl uz otru. Taču pirms četriem mēnešiem vakara nogurums un neuzmanība izvērtās liktenīgi.
"Sanāca tā, ka pirkstu nocirtu ar metāla griezēju. Par tālu iebāzu pirkstus, un netīšām kāja palika uz pedāļa, uz kura viņai nevajadzēja palikt. Un neapzināti uzspiedu uz pedāli, un asmens nolaidās," pastāstīja Andis.
Lai sabiedrības uzmanību pievērstu darba drošībai, Valsts darba inspekcija sākusi informatīvu kampaņu "Esi drošs, ka darbs ir drošs!".
"Darba inspekcija šī mēneša laikā regulāri tiksies ar uzņēmumiem uz vietas, klātienē, stāstīs, notiks visādas informēšanas kampaņas. Attiecīgi svarīgi ir stāstīt, jo vienkārši pateikt, ka tas ir slikti, nekas nenotiksies. Ir jāiet, jāstāsta, jāstāsta un vēlreiz jāstāsta," sacīja Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Reinis Uzulnieks (Zaļo un Zemnieku savienība).
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībā uzsvēra, ka šajos jautājumos darba devējiem jābūt tuvākā saziņā ar darbiniekiem un jāmazina drošības riski. "Protams, lai arī cik ļoti ērti ir darba devējiem organizēt apmācības tiešsaistē, tomēr šajās tiešsaistes apmācībās ne vienmēr darbinieki var uzdot sev interesējošos jautājumus," atzina arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietniece Gita Oškāja.
Vairākos uzņēmumos ir ieviesta laba prakse, piemēram, pirms tiek nopirkti individuālie darba aizsardzības līdzekļi, darbinieki tiek aptaujāti. Aptaujās cenšas noskaidrot, vai izvēlētie līdzekļi darbiniekiem būs piemēroti un ērti.
