Darba uzteikumu Knoks saņēma pagājušā gada nogalē, un tas pamatots ar "funkciju dublēšanos". Saskaņā ar to viņa pēdējā darba diena domē būtu 31. janvārī. Jurists par uzteikumu vērsies Valsts darba inspekcijā, kā arī apstrīdējis to Rīgas pilsētas tiesā, lūdzot piemērot arī pagaidu aizsardzību.
"Tiesa ir apmierinājusi šo lūgumu, 19. janvārī pieņēmusi lēmumu un aizliegusi pašvaldībai mani atbrīvot saskaņā ar uzteikumu, kas man izsniegts," informēja Knoks. "Tiesa arī pateikusi, ka pagaidu aizsardzības līdzeklis ir spēkā līdz brīdim, kamēr lieta būs izskatīta pēc būtības un stāsies spēkā spriedums."
Tas nozīmē, ka Knoks amatā paliks vēl vismaz vairākus mēnešus. Viņš pats uzskata, ka iecerētā atlaišana ir pašreizējās domes vadības atriebība, jo pagājušā gada vasarā, izmeklējot iespējamos pārkāpumus Satiksmes departamentā, Knoka uzmanības lokā nonāca arī toreizējais vicemērs, pašreizējais Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis ("Jaunā Vienotība").
Mērs šos darbinieka apgalvojumus komentēt atteicās.
KONTEKSTS:
2023. gada jūnija vidū dienesta pārbaudē tika konstatēti trīs būtiski pārkāpumi ceļu remontu organizēšanā, un, iespējams, nelikumīgi iztērēti septiņi miljoni eiro. Sāka disciplinārlietas pret Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītāju Jāni Vaivodu un Satiksmes infrastruktūras pārvaldes priekšnieku Andreju Urtānu.
Sākumā lietu pētīja Rīgas izpilddirektora padomnieks Māris Knoks, kurš pirms tam – dienesta pārbaudē – pārkāpumus konstatēja. Taču vēlāk dome nobalsoja par speciālu komisiju, kas pārņēma darbu no Knoka, jo bija bažas par interešu konfliktu.
Tas noveda pie Rīgas mēra Mārtiņa Staķa demisijas.
Savukārt 2024. gada sākumā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs resoriskajā pārbaudē nekonstatēja pārkāpumus kādreizējā Satiksmes departamenta darbībā, organizējot ielu seguma remontdarbus.
