Seriāla reklāmas prece nonāk Latvijas veikalu plauktos
Neliels pārtikas preču veikals Rēzeknē esot vienīgā vieta pilsētā, kur iespējams iegādāties Krievijā ražotos čipsus ar nosaukumu "Ei, puisi!" ("Эу, пацан!"), uz kuru iepakojuma attēloti seriāla varoņi. Tie ātri esot izpirkti, un tagad tiek gaidīts pievedums. Čipsus galvenokārt pērk jaunieši.
Čipsi ir Krievijas seriāla "Puiša vārds" reklāmas prece. Seriāls vēsta par jauniešu ielu bandām 80. gadu beigās Krievijas pilsētā Kazaņā, romantizējot noziedzību un vardarbību. Čipsi ar seriāla galveno varoņu attēliem nopērkami ne vien Rēzeknē, bet arī Rīgā, Daugavpilī, Krāslavā, Dobelē un citviet.
Krievijā ražotās pārtikas preces Latvijas tirgū nav aizliegtas, taču āķis šoreiz ir citur – seriāls romantizē noziedzīgu dzīvesveidu, bandas, grupējumu līderus, tā audzinot nākamo Krievijas karavīru paaudzi.
Protams, ko līdzīgu par vardarbīgu saturu un tā nevēlamo ietekmi varētu teikt arī par daudziem citur pasaulē tapušiem seriāliem. Taču atšķirībā no tiem
"Puiša vārds" ir Krievijas valsts budžeta finansēts projekts. Turklāt ar iespaidīgu teju viena miljona eiro budžetu.
Seriālu finansē "Interneta attīstības institūts" – tā ir Krievijas valsts struktūra, kas atbildīga par patriotiska satura veidošanu. Bez šī seriāla pagājušajā gadā finansējums piešķirts arī citiem Krievijas patriotiskiem projektiem, piemēram, video sērijai "Radīts frontei" par uzņēmējiem, kas bez maksas palīdz apgādāt Krievijas armiju, projektam "Sievietes Z", kas stāsta par krievu sievietēm militārpersonām, medmāsām un brīvprātīgajām Ukrainas kara laukā, kā arī video ar nosaukumu "Krievu mantojums. Atgriešanās mājās", kas vēsta par Donbasa arhitektūras pieminekļu likteni.
Seriāls iemantojis popularitāti jauniešu vidū
Seriāla popularitāte izgājusi ārpus Krievijas robežām. Arī Rēzeknē uzrunātie jaunieši bija dzirdējuši gan par čipsiem, gan seriālu. Lielākā daļa seriālu arī redzējuši. Uzrunātie sacīja:
"Es visu esmu noskatījies. Jā, labs."
"Mēs skatījāmies, jā. Mūsu klasesbiedri ļoti daudzi skatījās, un viņiem patika. Bet es negribu skatīties, jo mani tas neinteresē."
Lai gan oficiāli seriālu Latvijas televīziju kanālos vai interneta vietnēs nevar skatīties, tomēr Rēzeknē uzrunātie jaunieši apliecināja – ikviens, kurš kaut nedaudz orientējas interneta ārēs un nav svešs ar pirātisku saturu, seriālu var atrast dažu minūšu laikā.
Par to, vai jauniešu prātus var sagrozīt vardarbību idealizējošais seriāls, domas dalās. Uzrunātie jaunieši pauda:
"Katram ir sava galva uz pleciem. Tas ir tikai tā, kino. Īstajā dzīvē tā nevajadzētu būt."
"Varbūt tie, kas ir naivāki, kam ar vecāku uzmanību ir lielākas problēmas, – viņiem ir brīvāka vaļa, viņi ir radikālāki cilvēki, viņu domas un darbības šādi seriāli var vairāk ietekmēt."
"Viņš bija haipā divus mēnešus, un viss. Ir daudz seriālu par kariem, nekādu tādu pašu situāciju nav. Cilvēki neņem ieročus rokās un nešauj."
Krievija savu vēstījumu pauž demokrātisku valstu mediju telpā
Sociālajā tīklā "TikTok" atrodami 1,2 miljoni īsie video ar seriālam veltīto mirkļbirku "#словопацана". Seriāls, reklāmas produkti, "TikTok" video – tas viss ir Krievijas asās varas izpausmes, proti,
Krievija izmanto demokrātisku valstu mediju telpu sava vēstījuma izplatīšanai, skaidroja Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Mārcis Balodis.
"Pēdējos gados Krievijā var redzēt, ka vardarbība kā tāda tiek trivializēta. Cilvēces negatīvākās puses kļūst par daļu no ikdienas, un tas zināmā mērā var palīdzēt veidot jaunu paaudzi, kas uz vardarbību un šādu bandītismu skatās salīdzinoši pielaidīgāk," atzīmēja Balodis.
Pētnieks arī ieteica veidus, kā tam pretoties: "Viens ir izglītot sabiedrību par to, kas ir Krievija. Otrs, kas attiecas uz satura pieejamību, tas ir maksimāli vairāk attīstīt pašiem savu vietējo un reģionālo saturu."
Pagājušā gada nogalē žurnālisti stāstīja par alus pudelēm ar Padomju Savienības simboliku, kas nopērkamas kādā ciemata veikalā. Toreiz Valsts policija uzsāka administratīvā pārkāpuma procesu, kas šobrīd vēl ir izskatīšanas stadijā. Šajā gadījumā nedz čipsu iepakojumā, nedz seriālā tieša totalitāro režīmu simbolu izmantošana vai kara slavināšana nenotiek, tāpēc katram pašam jāprot "lasīt starp rindiņām".
