Ar šo sižetu Latvijas Televīzija sāk vairāku sižetu sēriju, kurā stāstīsim par dažādiem krāpšanu veidiem, lai krāpšanas gadījumā iespējami vairāk cilvēku spētu to atpazīt.
Krāpnieku lamatās var iekrist ikviens neatkarīgi no vecuma vai iegūtās izglītības. Svarīgi saprast, ka mūsdienu kiberkrāpnieki, līdzīgi kā daudzi no mums katru dienu nāk uz darbu.
Krāpnieki nereti strādā lielos birojos un arvien uzlabo psiholoģiskā uzbrukuma metodes. Arī darba pienākumi šādos zvanu centros ir sadalīti līdzīgi kā jebkurā uzņēmumā.
"Parasti šādos zvanu centros ir sadalīti pienākumi, ir vairāku līmeņu darbinieki. Kāda darbinieka mērķis ir sākotnēji piezvanīt, sākt komunikāciju, kāda cita darbinieka mērķis ir turpināt šo komunikāciju, ievelkot viņu aizvien lielākās lamatās," pastāstīja Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldes 2. nodaļas priekšnieks Oļegs Filatovs.
Krāpniecība visbiežāk notiek starptautiski. Zvanu centrs var atrasties vienā valstī, tehniskā infrastruktūra – citā valstī, vēl citur izveidoti čaulu uzņēmumi, kur līdzekļus legalizēt.
"Šie krāpnieki pelna miljonus visā pasaulē. Tā ir miljonus vērta organizētā noziedzība, tieši tā uz to jāskatās," norādīja Cert.lv kiberdrošības eksperts Gints Mālkalnietis.
Programmatūras inženieris Elviss Strazdiņš atzina, ka reiz pats krāpnieku dēļ zaudējis lielu naudas summu. Pašlaik viņš brīvajā laikā pēta krāpnieku shēmas, lai varētu brīdināt cilvēkus neiekrist.
"Tā ir vesela komanda. Milzīga kā birojs, kur viņi pēta katru gadījumu. Viņi apmāca viens otru, analizē, kādas kļūdas tika izdarītas katrā no šiem gadījumiem un kurā brīdī upuris sapratis, ka tā ir krāpšana," skaidroja Strazdiņš.
Kiberkrāpnieki ir ne vien gatavi katrai jūsu atbildei, bet arī veiksmīgi analizē ekonomisko situāciju.
"Piemēram, brīdī, kad Igaunijā tika izmaksāta pensijās uzkrātā nauda, kad valsts pieņēma šo lēmumu, krāpnieki ļoti veikli lielus savus resursus pārvirzīja uz Igauniju,
apzinoties, ka ļoti daudziem cilvēkiem ir kļuvuši pieejami līdzekļi, kādi viņiem līdz šim nav bijuši, un arī attiecīgi viņu finanšu pratība un zināšanas par rīcību ar pietiekami lieliem finanšu resursiem varētu būt nepietiekamas. Protams, tas nostrādāja, un uz to brīdi arī pieaug krāpniecību apjoms," pastāstīja Finanšu nozares asociācijas padomniece Laima Letiņa.
Izkrāptie līdzekļi tiek izmantoti ne vien preču iegādei un krāpniecības turpināšanai, bet pat terorisma finansēšanai.
Pašlaik cilvēki visbiežāk iekrīt uz viltus zvaniem, kuros tiek izvilināti internetbankas piekļuves dati. Par katru no populārākajiem krāpšanu veidiem stāstīsim turpmākajos raidījumos.
