Gan Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments, gan Izglītības kvalitātes valsts dienests ir gatavi pārbaudīt skolas, kuru direktori, kā atklāja Latvijas Televīzijas raidījums "Aizliegtais paņēmiens", pēc pirmā aicinājuma bija gatavi noņemt plakātus, kur lasāms par Latvijas okupāciju, ziņo LTV "De facto".
"Aizliegtais paņēmiens" Aizsardzības ministrijas vārdā vairākās mazākumtautību skolās lūdza izvietot plakātus par godu Latvijas valsts svētkiem. Pēc tam, uzdodoties par "Saskaņas centra" politiķiem tuvās biedrības "9.maijs" pārstāvjiem, lūdza direktoriem plakātus noņemt, norādot, ka tur sagrozīta vēsture un pieminēta okupācija.
Plakātā pausts aicinājums būt lepniem par savu valsti un, izskaidrojot 11. un 18.novembra datumu nozīmīgumu, īsumā aprakstīta Latvijas vēsture. Nav izlaists arī okupācijas fakts. Plakātā teikts: "1940. gada vasarā Padomju Savienība (PSRS) ar militāru agresiju okupēja Latviju. Okupācija ilga aptuveni 50 gadus, līdz 1990. gada 4. maijā pēc nerimtīgām tautas brīvības alkām Latvijas neatkarība tika atjaunota. Kopā ar to atjaunots arī pirmās Latvijas brīvvalsts pamatlikums – Satversme, valsts ģerbonis un himna "Dievs, svētī Latviju!".
Rīgas Krievu vidusskolas direktore Zoja Gorbaņa pēc zvana, kas it kā saņemts no "9.maija" biedrības, no diviem plakātiem atstāja vienu, no kura frāze par okupāciju bija izņemta. Rīgas 21.vidusskolas direktore Oksana Daņiļenko plakātus likusi noņemt.
Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) vadītāja Inita Juhņēviča raidījumam "De facto saka: "izglītības standartā ir skaidri pateikts par Latvijas Republikas okupāciju, tādēļ nevar būt pat divu domu par šo faktu. Šādā gadījumā acīmredzot skolu direktoru nostāja acīmredzot ir bijusi divkosīga."
Šī iestāde sola notikušo pārbaudīt un pārrunāt skolotāju rīcības iemeslus. Tāpat pārbaudi sola Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments. Tā direktors Guntis Helmanis saka: "Droši vien mēs runāsim ar skolām, tas varētu būt iemesls pārrunāt šo situāciju ar skolām, kādēļ tās tā rīkojušās."
Izglītības ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (Reformu partija) neizslēdz iespēju, ka abu Rīgas skolu direktori baidījušies sanaidoties ar pašvaldību, kas sadala skolām pieejamo finansējumu. "Cilvēciski es varētu saprast, ka skolu direktoriem ir grūti pieņemt lēmumus, un es ceru, ka cilvēki to arī sapratīs, ka direktori ir sarežģītā pozīcijā. Protams, ja šādi gadījumi ir, tad IKVD to izmeklēs, un, ja būs pārkāpumi, tad vainīgos sodīs. Bet tas pats par sevi nerisinātu šo fundamentālo problēmu," saka Dombrovskis.
Ministrs pieļauj, ka skolām varētu derēt tāda kā pilsoniskā apmācība, kādu realizē citās valstīs. Izglītības kvalitātes valsts dienesta veikts pētījums par audzināšanas darbu skolās atklājis, ka tā saturs ir atkarīgs no iestādes vadības, no skolotājiem un viņu pārliecības.
Labā ziņa ir tā, ka starp eksperimentā iesaistītajām skolām bija tādas, ar kuru stāju Latvijas valsts patiešām var lepoties.
