Katra ilgāka gaidīšana pie klientu namdurvīm pastniecei Regīnai rada satraukumu. Četru darba gadu pieredzē pastā Rēzeknes novada Silmalas pagastā viņa jau divas reizes vientuļus cilvēkus atradusi mirušus.
"Aizgāju pensiju maksāt, durvis vaļā, pieklauvēju, neatver neviens. Paveru durvis, cilvēks uz grīdas guļ izstiepies; pienācu – jā, auksts jau. Izsaucu visus dienestus," nepatīkamo pieredzi atklāja Regīna. Līdzīgs gadījums pastnieci piemeklējis arī šogad:
"Iebraucu. Mūzika skan, durvis vaļā. Klauvēju. Neviens neatbild. Vienkārši uz dīvāna guļ. Jā, auksts."
Vairums klientu, kurp pastniece dodas uz mājām, ir vecāka gada gājuma, un Regīna viņiem palīdz arī ārpus sava darba pienākumiem.
To apstiprināja arī Silmalas pagasta iedzīvotāja Valērija. Pastniece viņai palīdzot sagādāt lietas no veikala, jo sievietei pašai ir grūtības pārvietoties.
Statistikas datu par vientuļiem cilvēkiem nav
Labklājības ministrijā (LM) skaidroja, ka Latvijā nav statistikas datu par vecākiem vientuļiem cilvēkiem. Centrālajā statistikas pārvaldē pieejama vien tāda informācija, ka valstī ir vairāk nekā 141 600 vienas personas mājsaimniecību un 417 180 personas pensijas vecumā.
Latvijas Pašvaldību savienība situāciju par vietvaru atbildību vientuļo cilvēku uzraudzībā nekomentēja, bet Rēzeknes novada Sociālajā dienestā bija gatavi vien rakstiski skaidrot, ka atsevišķu statistiku neapkopo, jo likums to nemaz neprasa.
"Par to datu nav, uzskaite netiek veikta. Saziņa ar riska grupu klientiem vai viņu mājokļu apsekošana notiek periodiski, arī ārkārtas situācijās, piemēram, ja ir liels karstums, tuvojas vētra. Gadījumos, ja ir konstatēta klienta nāve un nav radinieku, kuri varētu uzņemties rūpes par apbedīšanu, šo jautājumu risina Sociālā dienesta darbinieki," norādīja Rēzeknes novada pašvaldībā.
LM Sociālā darba un sociālās palīdzības politikas departamenta direktore Ilze Skrodele-Dubrovska apstiprināja, ka
normatīvos nav strikti noteiktas kārtības, kurai institūcijai un kādā apjomā vientuļi cilvēki būtu jāapseko.
"Jāņem vērā, ka, protams, viens ir dienestu atbildība un uzdevumi, un otrs arī tās personas, ko pati persona izvēlas. Tā ir tāda brīvprātīga izvēle," sacīja Skrodele-Dubrovska.
Sociālajos dienestos trūkst speciālistu
Ja persona atteikusies no palīdzības, bet sociālajam darbiniekam liekas, ka tā tomēr būtu vajadzīga, situāciju vērtē atkārtoti ne retāk kā reizi gadā. Taču visbiežāk šo normu ievērot ir grūti, jo pašlaik sociālajos dienestos 30% gadījumu nav nodrošināta pat minimālā prasība par speciālistu skaitu uz tūkstoš iedzīvotājiem.
Skrodele-Dubrovska norādīja, ka tādos gadījumos pašvaldībai pašai ir jāaptver, jāapzina un jāsaprot, kura būtu labākā institūcija, kas zināmā regularitātē apsekotu attiecīgos iedzīvotājus.
Speciālisti tikmēr uzskata, ka nepieciešamas izmaiņas Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā,
nosakot stingrākas prasības vientuļu senioru uzskaitei un regulārai uzraudzībai.
Tāpat arī sabiedrība aicināta būt atbildīga un informēt tuvāko sociālo dienestu par aizdomām, ja kādam ir nepieciešama palīdzība.
