- Aptaujāti 1000 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
- Aptauja veikta, izmantojot tiešsaistes intervēšanas metodi.
Salīdzinot ar 2022. gada maijā veiktās aptaujas rezultātiem, cittautiešu, kuri atbalsta pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā, skaits pieaudzis par 3%, sasniedzot 23%.
Tomēr kopumā cittautiešu auditorijā visvairāk
pārstāvēts uzskats, ka mācības tikai latviešu valodā veicinās sabiedrības sašķeltību. Tā uzskata 38% aptaujāto cittautiešu.
Tikmēr no visiem respondentiem 32% uzskata, ka pāreja uz mācībām tikai latviešu valodā sabiedrību saliedēs.
Dažādās respondentu sociāli demogrāfiskajās grupās iegūtie rezultāti liecina, ka pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā salīdzinoši biežāk atbalsta latvieši, respondenti vecumā līdz 44 gadiem, ar augstāku izglītības un ienākumu līmeni.
Runājot par to, vai pāreja uz mācībām tikai latviešu valodā palielinās vai samazinās krievvalodīgo iespējas iesaistīties sabiedrības norisēs, aptaujāto Latvijas iedzīvotāju vidū visbiežāk (39%) tika pārstāvēts pozitīvs viedoklis, ka mācības latviešu valodā palielinās cittautiešu iespējas integrēties sabiedrībā. Noraidošu pozīciju pārstāvēja 18% aptaujāto.
Nedaudz vairāk par trešdaļu (35%) respondentu izvēlējās neitrālu atbildi.
Savukārt starp cittautiešiem pozitīvu viedokli krievvalodīgo iespējām pēc pārejas uz mācībām tikai latviešu valodā iesaistīties sabiedriskajā dzīvē pauda 29% aptaujāto, kas, salīdzinot ar pērnā gada maiju, ir par 5% mazāk.
22% cittautiešu pauda pretēju uzskatu.
Būtiski pieaudzis to cittautiešu skaits, kuri pauda neitrālu viedokli, atbildot, ka pāreja uz mācībām tikai latviešu valodā nedz palielinās, nedz samazinās valodīgo iespējas iesaistīties sabiedrības norisēs. Tā uzskata 43% cittautiešu.
KONTEKSTS:
No šā gada rudens uz mācībām tikai latviešu valodā pāries 1., 4., 7. klasē. Pēc gada – 2., 5. un 8. klasē, vēl pēc gada – arī 3., 6. un 9. klasē. Tam gatavojoties, pedagogiem rīko pieredzes apmaiņas seminārus, tālākizglītības kursus.
Likuma grozījumu autori lēš, ka pāreja uz mācībām latviešu valodā attieksies uz 17% pedagogu un 24% skolēnu mazākumtautību pirmsskolas izglītības pamatizglītības programmās.
Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) ziņotāji secinājuši, ka pāreja uz mācībām latviešu valodā, ierobežojot izglītības iespējas mazākumtautību valodās, ir pretrunā ar cilvēktiesību standartiem un var kalpot par pamatu diskriminācijai.
