ĪSUMĀ:
- Projekts "Jūrmalas čiekuri" paredz atjaunot viesnīcu un apkārt tai sabūvēt septiņas 12 stāvu ēkas.
- Iedzīvotājiem bažas, ka projekts mainīs vides ainavu, ietekmēs satiksmi un infrastruktūru.
- Lai projektu realizētu, jāpasūta lokālplānojums, kas mainītu pilsētas teritoriālo plānojumu.
- Jūrmalas dome maijā mainījusi pilsētas stratēģiju, kas paredz "elastīgāku pilsētas izmantošanu".
- Domē sola raudzīt, lai galīgais risinājums būtu pieņemams gan teritorijas attīstītājiem, gan iedzīvotājiem.
Izsisti logi, noskrandusi fasāde, teritorijai apkārt žogs – tā jau kādu laiku izskatās pirms vairāk nekā 50 gadiem celtā sanatorija, vēlāk – viesnīca "Rīgas līcis".
Attēlā no putna lidojuma vietnē "Google Earth" arī redzams, cik attīstītājiem pievilcīgā vietā – pie pašas kāpu zonas – ēka atrodas.
Tiesa, daļu vietējo iedzīvotāju satraucis iespējamā attīstības projekta vēriens. Īpašnieka rīkotā konkursa uzvarētājs – kāda arhitektūras firma no Nīderlandes – piedāvā projektu "Jūrmalas čiekuri",
kas paredzētu ne vien atjaunot veco viesnīcu, bet apkārt tai uzbūvēt septiņas 12 stāvu dzīvojamās ēkas.
Iedzīvotājiem bažas par ainavu un ietekmi
Lai arī vecā, padomju laikā celtā viesnīca ir 10 stāvus augsta, aktuālais pilsētas plānojums šajā zonā pieļauj ēkas vien piecu stāvu augstumā, turklāt šajā teritorijā nav paredzēta dzīvojamā apbūve. Tāpēc pasūtīts lokālplānojums, kas mainītu pilsētas teritoriālo plānojumu un ļautu šo pārvērst, citējot, daudzfunkcionālā pilsētas apbūves kvartālā.
Kopš jūlija beigām par šo lokālplānojumu norit arī sabiedriskā apspriešana, īsi pirms kuras beigām organizēta klātienes tikšanās.
Uz apspriešanu sanākušie pauž satraukumu gan par iespējamām ainavas izmaiņām, gan būtisku cilvēku pieplūdumu ar ietekmi uz satiksmi un apkārtējo infrastruktūru.
Jaunā lokālplānojuma autori gan uzsver, ka īpašnieka pamatplāns esot viesnīca, un par daudzdzīvokļu ēkām vēl nekas nav nolemts.
Izmaiņas apbūves nosacījumos esot nepieciešamas, lai varētu ierīkot apartamentu viesnīcu tūristiem.
SIA "Metrum" teritorijas attīstības plānošanas nozares vadītāja Māra Kalvāne norādīja – lai šeit varētu iekļaut apartamenta tipa viesnīcas daļu, lokālpānojumā ir nepieciešams iekļaut kodu, kas saucas daudzdzīvokļu māju apbūve. Kalvāne apstiprināja, ka tas teorētiski neliegs teritorijā veikt arī daudzdzīvokļu ēku apbūvi. "Bet ir ierobežojums, ka to nevar būt vairāk par 49%," sacīja Kalvāne.
Dome: jaunā stratēģija paredz elastīgāku pilsētas izmantošanu
Ne visus gan šāds skaidrojums pārliecina.
Jūrmalniece, bijusī Satversmes tiesas tiesnese un politiķe Ilma Čepāne norādīja, ka līdzīgs gadījums reiz konstatēts Asaros: "Ir viena māja, kas tika definēta kā viesnīca, kas ir pilnīgi pie pašas pludmales klāt. Pēc tam internetā parādījās informācija, ka tirgo kā dzīvokļus. Ja var uztaisīt vasarnīcu par kuģi, ko tad šeit, pateiks, ka tas viss ir jūrmalnieku interesēs. Es domāju, ka šis lokālplānojums ir pretrunā ar pilsētas attīstības stratēģiju."
Čepāne turklāt uzsvēra, ka lokālplānojumu drīkst mainīt tikai tad, ja tas atbilst pilsētas stratēģijai. Domē norāda – tā nesen mainīta.
Jūrmalas domes Teritorijas plānošanas nodaļas vadītāja Ilze Karjuse skaidroja, ka izmaiņas veiktas maijā, un tās paredz "elastīgāku pilsētas izmantošanu". "Protams, ka mēs raudzīsim, lai galīgais risinājums būtu pieņemams gan teritorijas attīstītājiem, gan arī vietējiem iedzīvotājiem," solīja Karjuse, vienlaikus pieļaujot, ka konkrētajam lokālplānojumam tiks izstrādāta pilnveidotā redakcija.
Pirms pusotra gada par šo teritoriju stāstīja arī LTV raidījums "De facto", vēstot: pēc tam, kad vairākas būves, tostarp, jau minēto viesnīcas ēku, iegādājās Rietumu bankas īpašnieka Leonīda Estekina uzņēmums, tika mēģināts privatizēt vairākus hektārus priežu meža. Galu galā gan šī teritorija palika pašvaldības īpašumā.
