No nākamā mācību gada visās Latvijas skolās stāsies spēkā pilnveidotā mācību snieguma vērtēšanas kārtība. Šobrīd skolās ir atšķirīgas vērtēšanas skalas, bet nākotnē tās būs vienādas. Jaunā kārtība paredz ieviest jaunu vērtēšanas noteikumu, ka skolēns vienā priekšmetā drīkstēs uzlabot tikai vienu atzīmi. Šis gads noteikts par pārejas periodu, kad skolas varēja izvēlēties, vai to ieviest jau tagad.
Rīgas 64. vidusskolas skolnieci Paulu Gļebu satrauca plānotā vērtēšanas noteikumu maiņa, tāpēc platformā "Manabalss.lv" viņa rosināja atcelt šo ierobežojumu un ļaut skolēniem brīvāk un biežāk uzlabot savas atzīmes, kas ļautu vairāk motivēt mācībām.
Paula skaidroja, ka "Skola2030" paredz, ka skolēni šādi tiks motivēti mācībām, taču jau pašlaik esot nepatika no skolēnu puses un sašutums no vecāku puses, jo bērnu atzīmes neuzlabojas, bet gan tieši pretēji – krītas. Pēc Gļebas sacītā, jauniešu vidū pieaug pārbaudes darbu kavēšana, jo viņi nejūtas pietiekami sagatavoti un uztraucas par iespējamo atzīmi, kuru pēc tam nevarēs labot.
Skolēni pauž nepatiku, jo šāda sistēma nepalīdz kļūt motivētākiem, bet gan rada lielākus pārdzīvojumus un satraukumu.
Iniciatīvas autore ierosina atcelt šo ierobežojumu par vienu atzīmes labošanu gadā un ļaut skolēniem brīvāk un biežāk uzlabot savas atzīmes.
Diskutē par dažādiem variantiem, vienprātības nav
Diskusijas turpinājās arī šodien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē.
Kā norāda Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta direktore Edīte Kanaviņa, jautājums ir filozofisks. Tas prasa attieksmes un domāšanas veida maiņu ne tikai no skolēnu, bet arī skolotāju puses.
"No skolēna aspekta stāsts ir par to, kas ir mērķis procesā, vai tas ir vērtējums, kas ik pa brīdim ir jāuzlabo, vai tās ir zināšanas, prasmes un iemaņas. Ja mērķis ir zināšanas, prasmes un iemaņas, tad tās var uzlabot, skaidri zinot sasniedzamo rezultātu tēmas beigās pirms pārbaudes darba, tieši tādu pašu darbu no skolēna puses ieguldot, kā uzrakstot pārbaudes darbu un darot to pēc pārbaudes darba," sacīja Kanaviņa.
Diskusijās parādījās dažādi iespējamie varianti, piemēram, ļaut labot divus vērtējumus mācību gadā – vienu 1. semestrī, otru 2. semestrī; ļaut labot tikai nesekmīgas atzīmes; ļaut atzīmes labot noteiktos klašu posmos, piemēram, līdz 7. klasei, bet no 8. līdz 12. klasei nē; ļaut labot vienu atzīmi pēc katra pārbaudes darba. Variantu bija daudz, taču pie vienota lēmuma deputāti nenonāca, jo katrā spēja saredzēt kādas problēmas.
Piemēram, Saeimas deputāte Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība) pauda, ka nebūtu pareizi noteikt iespēju labot konkrētu skaitu atzīmju, teiksim, tikai divas atzīmes visa mācību gada laikā.
"Manuprāt, noteikt vienu iespēju vai divas iespējas [labot atzīmes pārbaudes darbos] arī ir ļoti savdabīgs veids, jo ir ļoti atšķirīgi mācību priekšmeti, ļoti atšķirīgs vērtējumu daudzums. Piemēram, ir priekšmeti, kur visa gada laikā ir četri lielie [pārbaudes] darbi, ir, kur varbūt seši un varbūt kaut kur desmit. Mums ir dažādi mācību priekšmeti, tāpēc labāk būtu noteikt procentuālo sadalījumu," sacīja Indriksone.
Tāpat tika runāts par to, ka, iespējams, šis jautājums jāatstāj skolu ziņā, bet arī tur radās domstarpības, ka varbūt tomēr pareizāk būtu šo noteikt vienoti visās izglītības iestādēs.
Kopumā deputāti un izglītības jomas pārstāvji atzīst, ka atbalsta iniciatīvas tālāku skatīšanu, tomēr esot pareizi ierobežot labošanas iespējas,
kas vairāk skolēniem liktu domāt par mācīšanos un savu zināšanu uzlabošanu tieši pirms pārbaudes darbiem, nevis pēc tiem, lai izvairītos no problēmas, proti, nepieciešamības labot pārbaudes darbu.
Nākamgad stāsies spēkā jaunā vērtēšanas sistēma
No nākamā mācību gada visās Latvijas skolās stāsies spēkā pilnveidotā mācību snieguma vērtēšanas kārtība. Tagad skolās ir atšķirīgas vērtēšanas skalas, bet tās nākotnē būs vienādas.
Jaunā vērtēšanas sistēma valdībā tika apstiprināta 2022. gadā, un pēc plāna tai bija jāstājas spēkā pērn, taču, saprotot nozares bažas un to, ka pedagogi un skolēni nav jutušies gana sagatavoti izmaiņām, tika pieņemts lēmums atlikt jaunās vērtēšanas sistēmas ieviešanu par vienu gadu.
Jaunā skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas sistēma tiks dalīta četros veidos – formatīvā vērtēšana, diagnosticējošā vērtēšana, monitoringa vērtēšana un summatīvā vērtēšana.
Pilnveidotā izglītības satura mērķis ir attīstīt skolēna prasmi kompleksi lietot zināšanas un paust attieksmes, risinot problēmas mainīgās reālās dzīves situācijās.
Izglītības un zinātnes ministrijai doti divi uzdevumi – mēneša laikā, līdz 20. maijam, balansēt vērtēšanas skalu profesionālajā izglītībā un mēneša laikā izskatīt kolektīvo iesniegumu par atzīmju izlabošanu un nākt klajā ar redzējumu un saviem priekšlikumiem.
KONTEKSTS:
2022. gada septembrī valdība apstiprināja grozījumus noteikumos, kas nosaka vērtēšanas pieeju izmaiņas gan pamata, gan vispārējās vidējās izglītības posmā.
Izglītības un zinātnes ministrija skaidroja, ka izmaiņas noteikumos veiktas, jo līdz šim spēkā esošie noteikumi nenoteica izvērstu mācību snieguma vērtēšanas sistēmiskuma principa skaidrojumu, tāpēc izveidojās situācija, kad esošie teorētiskie vērtēšanas principi nesaskan ar praktiskiem paņēmieniem, kas tiek īstenoti skolās.
Apstiprinātie noteikumi paredz četrus vērtēšanas veidus – formatīvā, diagnosticējošā, monitoringa un summatīvā vērtēšana.
Vairāk par vērtēšanas principiem šeit.
