Ap Ziemassvētkiem Saeima paklusām pieņēma likuma grozījumus, kas pamatīgi satraukuši nevalstiskās organizācijas. Izmaiņas cilvēkiem, kuri civillietās aiztiesājušies līdz Augstākajai tiesai, liek algot zvērinātu advokātu, kas savukārt var ierobežot cilvēkiem spēju tikt līdz taisnībai augstākajā tiesu instancē, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "de facto".
Līdzīgs likums iepriekš "neizturēja pārbaudi" Satversmes tiesā
Politiķi uzstāj, ka tādējādi tikai tiek sakārtota tiesu sistēma, jo samazināšoties nepamatotu sūdzību skaits.
Tomēr palūkojoties tikai desmit gadus senā pagātnē atklājas, ka ļoti līdzīgus likuma grozījumus Saeima jau reiz bija pieņēmusi, bet Satversmes tiesa lika parlamentam tos atcelt.
Sabiedrība par atklātību "Delna" sniedz bezmaksas juridisko palīdzību cilvēkiem, kuri paši to nevar atļauties. Tas ir ES finansēts projekts, kura mērķis ir palīdzēt, tā dēvētajiem, trauksmes cēlējiem. "Par negodprātīgām rīcībām valsts iestādēs, pašvaldībās, privātajos biznesos. Un šeit, protams, var saskarties ar civiltiesiskiem strīdiem, kur negribot šis klients par to, ka viņš ir ziņojis par kaut kādiem pārkāpumiem, nonāk strīdā ar valsti vai biznesa pārstāvjiem," saka sabiedrības par atklātību "Delna" direktors Gundars Jankovs.
Nekvalitatīvu juristu atsijāšana no kvalitatīviem vai cilvēku iespēju ierobežošana
Tomēr Saeimas nesen pieņemtie Civilprocesa likuma grozījumi nozīmē, ka, lietai nonākot līdz Augstākajai tiesai, "Delnas" juristi palīdzēt trauksmes cēlējiem vairs nevarēs. Tagad kasācijas instancē cilvēku drīkstēs pārstāvēt tikai viņš pats bez juristu palīdzības vai arī zvērināts advokāts.
Likuma grozījumu autori ir Gaidis Bērziņš un Inese Lībiņa-Egnere, kuri paši savulaik darbojušies kā zvērināti advokāti. Lībiņa-Egnere noliedz, ka izmaiņas būtu tapušas paslepus. "Nu ko nozīmē klusi? Visas sēdes ir bijušas atklātas tur nebija nekas klusi!". viņa saka.
Deputāte skaidro – valstī šobrīd ir ap 20 dažādu juridiskās izglītības programmu, kurās kvalitāte dramatiski atšķiras, bet visi to beidzēji drīkst sevi dēvēt par juristiem un pārstāvēt cilvēkus tiesā.
Tikai pašu cilvēku interesēs esot, lai pārstāvji būtu zinoši, un, ja jurists nokārtojis advokāta eksāmenu, tā ir kvalitātes zīme.
Tomēr tādās organizācijās kā Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība deputātu pūliņi radījuši pamatīgu satraukumu. Arodbiedrību juristi nebūt nejūtas sliktāki par advokātiem un ne bez pamata - no desmit lietām, kurās viņi piedalījušies kasācijas instancē, uzvarētas ir astoņas.
""De facto" ar šiem prasības pieteikumiem, lai aizstāvētu darbinieku. advokāti pārsvarā, teiksim tā, vienkārši neņemas, jo tās lietas nav finansiāli izdevīgas," saka LBAS jurists Kaspars Rācenājs.
Šeit der atcerēties kādu pirms vairāk kā desmit gadiem tapušu Satversmes tiesas spriedumu. 2001.gadā jelgavniece Aina Strode zaudēja darbu. Viņa ar to nesamierinājās un vērsās tiesā, kur viņu pārstāvēja vīrs Aleksandrs. Tomēr, strīdam nonākot līdz Augstākajai tiesai, vīram sievu pārstāvēt vairs neļāva, jo Saeima tolaik jau bija pieņēmusi jaunajiem ļoti līdzīgus likuma grozījumus.
Satversmes tiesā laulātais pāris uzvarēja un Saeimai nācās likumu labot. Tiesa parlamentam aizrādīja – zvērinātu advokātu pakalpojumi ir dārgi, bet ne sliktāk par advokātiem lietas var vest, piemēram, juridisko zinātņu doktori vai specializējušās nevalstiskās organizācijas.
Aivars Endziņš: Tas viss drīzāk ir saisīts ar advokātu lobiju; Torgāns: nav te cilvēktiesību aizskāruma
"Es nezinu. Man liekās, ka tas ir drīzāk varbūt varbūt saistīts ar, nu, advokātu lobiju. Tā to es varētu iztulkot. Normāli, normāli, manuprāt, teiksim tas nav. Normāli tas nav," ar nopūtu saka bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aivars Endziņš.
Idejas aizstāvji gan uzstāj, ka advokātu intereses šeit neviens nelobējot. Ko tad darīt pārējiem juristiem? Lai iet un nokārto advokāta eksāmenu, jo tikai tā var būt droši, ka jurists tiešām ir līmenī.
Līdzīgu argumentāciju izmanto Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne, kura pati bija Satversmes tiesas tiesnese tolaik, kad tiesa līdzīgo regulējumu atzina par prettiesisku.
"Es domāju, ka neviens no jums nevērstos pie feldšera, lai feldšeris jums izdarītu kādu sarežģītu operāciju, bet pie augsti kvalificēta ārsta. Un šeit ir tieši tas pats – nevienam jau nav liegts kļūt par advokātu," saka Čepāne.
Jauno kārtību par labu esam atzīst arī Augstākajā tiesā, jo 72% no prasībām, kas tajā tiek iesniegtas tiek noraidītas, un galvenais iemesls ir – pieteikumi ir nepietiekami kvalitatīvi sagatavoti. Tiesai katra prasība ir jāpārbauda un tas, protams, prasa dārgo laiku.
"Šis te jautājums vairāk ir cīņa par labāku maizes kumosu. Un tad teikt, ka ir netaisnība nodarīta pret tiem, kuri varētu būt advokāti. Ja viņi tik gudri jūtās, salīdzinot ar tiem, kuri to jau ir pierādījuši un saņēmuši gan eksāmenā pozitīvu vērtējumu, gan to uzraudzību iztur, ko advokātu kolēģija un advokātu kolēģijas prezidijs izvirza - nu nav te nekāda ne cilvēktiesību aizskāruma, ne Satversmes pārkāpuma," saka Augstākās Tiesas tiesnesis Kalvis Torgāns.
Te gan jāpiebilst – neviens, ieskaitot pašu Augstāko tiesu, nav pacenties saskaitīt, cik no nekvalitatīvajām sūdzībām iesnieguši dažādi juristi, un cik – zvērināti advokāti.
Otrs idejas autors Gaidis Bērziņš uzstāj, ka arī Tieslietu ministrija pati jau gatavojusies līdzīgus priekšlikumus virzīt uz Saeimu. Kādēļ tad apsteidzis paša pārstāvēto ministriju? "Likumprojekts šajā gadījumā bija vaļā un tāpēc arī tas tika iesniegts," saka Bērziņš.
Tikmēr neapmierinātie juristi prāto, vai atkal nevērsties Satversmes tiesā, cerot uz līdzīgu rezultātu kā pirms desmit gadiem.
Pašreizējais tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris atzīst – kā šāda sūdzība beigtos, paredzēt nevar: "Svarīgākais – vai valsts ir nodrošinājusi cilvēkam iespēju griezties pie advokāta, vai pietiek advokātu skaita. Otrs – vai valsts trūcīgiem cilvēkiem ir garantējusi, ka viņš var saņemt juridisku palīdzību no advokāta arī tad, ja nav naudiņas, par ko maksāt?"
