Studentu uzņemšana norit kā parasti
Universitātē turpinās arī studentu uzņemšana, tā šogad rit kā parasti, neraugoties uz gaidāmajām strukturālajām pārmaiņām augstskolā, atzina rektora vietnieks attīstības jautājumos Jānis Kudiņš.
"Pašreiz mums ir noslēgti 685 studiju līgumi, kas ir pietiekami normāls cipars. Uzņemšana turpinās līdz 15. septembrim. Domāju, ka mēs sasniegsim pagājušā gada līmeni – virs 800 studiju līgumiem. Neskatoties uz dažādiem satricinājumiem augstākajā izglītība, mēs redzam, ka reģionālās augstskolas ir nepieciešamas, ka interese no studētgribētājiem ir," stāstīja Kudiņš.
"Kritumu neredzam, un domāju, ka būs kā katru gadu, kad augustā, septembrī nelielā skaitā, bet tomēr atgriežas arī tie studenti, kuri ir uzsākuši studijas Rīgas augstskolās. Saprotot dzīves dārdzību, pieņem lēmumu pāriet mācīties arī uz Daugavpili, jo vienkārši viņi šeit dzīvo, tas ir tuvāk mājām, un ir lētāka šī dzīvošana," stāstīja Kudiņš.
Apvienos fakultātes, likvidēs administratīvos amatus
Bet studējošie ar jauno mācību gadu zinības gūs ne vairs piecās, kā agrāk, bet divās fakultātēs.
"Mēs esam nonākuši līdz lielām struktūrvienībām – divām fakultātēm. Kopējais studentu skaits mums ir ap 2500, un Dabas zinātņu blokam ir aptuveni 1100 studējošo, un otrai – Humanitāro un sociālo zinību fakultātei – ir ap 1400 studentu," stāstīja universitātes studiju prorektore un augstskolas Senāta priekšsēdētāja, profesore Inese Kokina.
Viņa uzsvēra, ka reformas vērstas uz augstskolas darba uzlabojumiem, un saprot, ka katrs jauninājums ir sava veida izaicinājums.
"Fakultāšu apvienošanu, vairāku katedru apvienošana mums ļaus ne tikai optimizēt resursus, bet arī ļaus optimizēt un attīstīt pārvaldību," skaidroja Kokina.
Lielākās iekšējās pārmaiņas šajā reorganizācijas procesā izjutīs augstskolas vadības struktūra, nevis studējošie, piebilda Jānis Kudiņš.
"Students jau neizjutīs nekādu problēmu," solīja Kudiņš.
"Universitāte ir mainījusies, jā, no piecām fakultātēm mēs pārejam uz divām. Bet studenta ikdienā un studenta dzīvē tas nemaina itin neko. Akadēmiskais personāls viss ir saglabāts, kuri strādāja universitāte, turpina savas darba gaitas un piedalās studiju realizācijā," stāstīja Kudiņš.
"Reforma vairāk skāra tieši administratīvos amatus – dekānus, prodekānus, katedru vadītājus. Tie ir mīnus trīs fakultāšu dekāni, mīnus četri prodekāni un aptuveni mīnus 10 katedru vadītāji," viņš skaidroja.
Samazinājums par gandrīz diviem desmitiem amatu vadības struktūrā dod ietaupījumus, ko virzīt jau jaunos attīstības virzienos.
Sāks darbu Zinātnes un biznesa sadarbības centrs
"Es pārstāvu Dzīvības, zinātņu un tehnoloģiju institūtu, bet esmu arī universitātes padomē kā Senāta virzītais pārstāvis. Tāpēc esmu iesaistīts šajā reformā gan vadības līmenī, gan kā institūta direktors es tiešā veidā saskaršos ar šo jautājumu," institūta direktors Uldis Valainis vērsa uzmanību uz to, ka akcents jāliek uz personāla finansiālo atbalstu.
"Protams, ka bažas ir, lielākā problēma ir tas neskaidrības jautājums. Bet jāseko līdzi laikam, jo daudzus procesus mūsdienās ir iespējams centralizēt un tos resursus kopumā ir iespējams izlietot efektīvāk. Gribētos to finansējumu novirzīt gan studiju, gan zinātniskā personāla atalgojuma celšanai, jo tas ir pats sāpīgākais jautājums ne tikai pie mums, bet arī kopumā Latvijā. Tas nepadara mūs konkurētspējīgus," sacīja Valainis.
Ar jauno mācību gadu Daugavpils Universitātē sāks darbu arī jauns Zinātnes un biznesa sadarbības centrs, uz to tiek liktas lielas cerības, arī finanšu piesaistes jomā augstskolai, sacīja Uldis Valainis.
"Šādā veidā mēs varam celt savu kapacitāti, piesaistīt papildfinansējumu no uzņēmējdarbības vides, tā palielinot sev pieejamo finansējumu," sacīja Valainis.
