Nupat mākslīgā intelekta izmantošanas vadlīnijas tapušas Latvijas Universitātē (LU) un Rīgas Stradiņa universitātē (RSU); tādas ieviestas šī gada sākumā. Šīs augstskolas noteikušas, ka ģeneratīvā mākslīgā intelekta lietošana nav plaģiātisms, bet tā var būt neatļauta mācību palīglīdzekļa izmantošana.
ĪSUMĀ:
- LU: Galvenais mērķis ir veicināt atbildīgu, radošu mākslīgā intelekta izmantošanu studijās.
- LU docētājam ir tiesības atļaut vai aizliegt mākslīgā intelekta izmantošanu savos studiju kursos.
- LU aicina studējošos un pasniedzējus nebaidīties un pamēģināt; tā zinās, kas ir iespējas un riski.
- LU Studentu padomes aptauja: Studenti ļoti aktīvi lieto mākslīgā intelekta iespējas mācībās.
- Studenti: Jāpievērš uzmanība problēmai - nevienlīdzīgai piekļuvei mākslīgajam intelektam.
- RSU pasniedzējus iedrošina mākslīgā intelekta iespējas vairāk integrēt mācību procesā.
- RSU eksperimentē ar mākslīgo intelektu; tā ģenerētie teksti pasniedzējam viegli atpazīstami.
LU tapušas vadlīnijas mākslīgā intelekta izmantošanai studiju procesā. Vadlīnijās ir arī nospraustas robežas, cik daudz un kādos gadījumos Mākslīgā intelekta izmantošana ir pieļaujama. Taču universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes asociētā profesore Sanita Baranova, kura piedalījās arī vadlīniju izstrādē, norādīja, ka to galvenais mērķis ir veicināt atbildīgu, kā arī radošu mākslīgā intelekta izmantošanu studijās.
"Iezīmējas tā problemātika vairāk humanitārajā jomā, kur varētu būt šie aizliegumi vai stingrāki noteikumi, jo tur pamatā ir darbs ar tekstiem, pašu tekstu rakstīšana un veidošana, kur ir svarīgi, lai studentiem veidojas prasmes. Vai tā ir valoda vai komunikācija, lai tās ir autentiskas prasmes. Mūsu diskusijā mazāk šo problēmu saskatīja eksakto jomu pārstāvji – fizika, ķīmija, matemātika, kur viņi teica, ka liela daļa pārbaudījumu ir saistīti ar konkrētu uzdevumu risināšanu un arī ar mutisko komunikāciju, līdz ar to tas nav tāds šķērslis," skaidroja Baranova.
Mākslīgais intelekts īpaši ietekmē referātus un esejas kā pārbaudes formu. Tas gan nenozīmē, ka plānots atteikties no šiem pārbaudījumiem, bet studentiem jānorāda atsauces uz konkrētiem tekstiem, kuru veidošanā izmantots mākslīgais intelekts. Līdz šim augstskolā katrā studiju kursā mākslīgā intelekta izmantošanas iespējas vai liegumu nosaka katrs kursa vadītājs. Šis princips arī ir jaunizveidoto vadlīniju pamatā.
"Mūsu darba grupa arī vienojās, ka docētājam ir tiesības atļaut vai aizliegt mākslīgā intelekta izmantošanu savos studiju kursos, bet precizēt, – ja tas ir atļauts, tad kā un kuri risinājumi vai rīki ir atļauti, kā tos izmantot, kādi ir vērtēšanas kritēriji, ja to ļauts izmantot pārbaudījumos.
Vadlīnijās ir arī uzrakstīts, ka mēs aicinām gan studējošos, gan pasniedzējus nebaidīties un pamēģināt, jo tikai tā mēs zināsim, kas ir tās iespējas un riski," teica Baranova.
LU Studentu padomes pārstāvis Reinis Zonenbergs gan norādīja, ka jaunās vadlīnijas nerisinās neviendabīgo izpratni par mākslīgo intelektu. Tādēļ ir risks, ka katrā kursā mācībspēku individuāli novilktās mākslīgā intelekta rīku izmantošanas robežas ir pārlieku subjektīvas.
"Tas, uz ko vajadzētu virzīties, ka bez objektīviem apsvērumiem īsti ierobežot mākslīgā intelekta izmantošanu atsevišķās studiju sfērās nevajadzētu. Ir sfēras, kur mākslīgais intelekts tiešām palīdz gan mācīties, gan arī uzlabot savus darbus. Tas, ko mēs šobrīd varam darīt universitātē, ir vairāk izglītot studējošos un mācībspēkus ar jauniem kursiem un nodarbībām par mākslīgo intelektu un to, kā to saprātīgi izmantot. Mums Latvijas Universitātē 1. kursam ik gadu ir nodarbība par plaģiātismu un akadēmisko godīgumu, un es saredzu, ka šādas nodarbības varētu veidot atsevišķi arī par mākslīgā intelekta izmantošanu," skaidroja Zonenbergs.
Studentu padome veikusi arī aptauju, kurā secināts, ka studenti jau patlaban ļoti aktīvi lietojot mākslīgā intelekta iespējas mācību procesā.
"Tas aktīvi notiek un īpaši jomās, kas saistītas ar programmēšanu, koda rakstīšanā. Manuprāt, tā ir pirmā nozare, kas to sāka izmantot, kā arī sociālās un humanitārās zinātnes, kur šos rīkus izmanto rakstiskiem darbiem, avotu meklēšanai, eseju rakstīšanai. Es gribu pievērst uzmanību problēmai, kas ir visā pasaulē, tā ir nevienlīdzīga piekļuve mākslīgajam intelektam. Ne visi studenti var atļauties nopirkt maksas rīkus. Līdz ar to universitātei ir jādomā, kā nodrošināt šo rīku pieejamību visiem, piemēram, iegādājoties "Chat GPT" vai citu rīku maksas versijas un piedāvājot tās gan studējošiem, gan mācībspēkiem, lai nerodas divas plūsmas – tie, kas var atļauties un viņiem rezultātā ir labāki darbi, un tie, kas nevar atļauties," pauda Zonenbergs.
RSU jau janvārī paziņoja, ka izdod vadlīnijas mākslīgā intelekta lietošanai augstākajā izglītībā. Augstskolas gaiteņos sastaptie studenti, īpaši medicīnas nozarē, gan pārsvarā sacīja, ka neuzticas mākslīgajam intelektam un uzskata, ka pagaidām tas nav palīdzošs sfērā, kur lielākoties zināšanas ir jāapliecina praktiski. Tāpat novērojams, ka studentu zināšanas par šiem rīkiem ir atšķirīgas.
Manuprāt, mākslīgais intelekts ir pārāk stulbs, lai to izmantotu studijās. Es studēju medicīnu un neuzticos mākslīgajam intelektam. Ir jālasa papīri, ko raksta zinātnieki, nevis dators, jo jāzina ir tev, nevis robotam. Tās atbildes, ko viņš man dod, parasti ir ļoti neadekvātas, es esmu izmantojis to pašu "ChatGPT". Iespējams jau, ka tas, kas ir par brīvu, ir sliktāks nekā maksas versija!
Ir nācies izmantot, un tas var palīdzēt uz kādiem jautājumiem atbildēt. Bet dažkārt gan kļūdaini, un to nevar pieņemt uzreiz kā 100% faktu, bet ir jāpārbauda vēl tālāk.
Tur var pasmelties kādas idejas, bet norakstīt vārds vārdā nav sanācis.
Es nekad neesmu izmantojusi "ChatGPT", bet varbūt es īsti nemāku uzdot pareizi to jautājumu mākslīgajam intelektam un vajag kaut kā smalkāk, jo, vienkārši tā kaut ko pavaicājot, nebūs tāda atbilde, ko vēlies saņemt.
Arī Stradiņa universitātē pamatā vadlīnijas attiecinātas tieši uz pasniedzējiem un iedrošinot mākslīgā intelekta iespējas arī vairāk integrēt mācību procesā, iezīmēja Pedagoģiskās izaugsmes centra direktore, asociētā profesore Nora Jansone-Ratinika.
"Docētājam viens no uzdevumiem un pienākumiem ir studiju kursos definēt atkarībā no jomas un studiju kursa specifikas, kā studenti drīkst lietot mākslīgo intelektu un kā docētāji paši mudina studentus lietot šos rīkus uzdevumos un vērtēšanā," skaidroja RSU pārstāve.
Jautāta, vai ir kāda joma, kur mākslīgā intelekta rīkus aicina nelietot, Jansone-Ratinika pauda: "Es domāju, ka tā ir viena no izglītības tehnoloģijām, kas ļoti pārņēmusi izglītības telpu, bet neviens no mākslīgā intelekta rīkiem nav pašmērķis.
Ja mēs redzam, ka tas strādā efektīvi un ka šādā veidā patiešām var mācīties jaudīgāk, lietderīgāk un ātrāk, tad mēs to darām.
Taču noteikt kaut kādas prioritārās jomas vai atkal izslēgt kādas citas saturiskās jomas, kur noteikti nebūtu atļauta mākslīgā intelekta lietošana, es domāju – nē."
RSU Sociālās zinātņu fakultātes pasniedzēja Līga Ozoliņa apliecināja, ka studenti, kā arī paši mācībspēki eksperimentē ar mākslīgā intelekta rīkiem. Tiesa gan, patlaban, piemēram, tā ģenerētie teksti pasniedzējam ir viegli atpazīstami.
"Docētājiem ir uztrenēta acs, mēs zinām, ko mēs meklējam. Mēs meklējam aktuālo literatūru, atsauces un to, kā tiek strukturēta doma un, ja tiešām rūpīgi lasa šo tekstu, tur uzreiz var ieraudzīt kaut kādas mākslīgā intelekta tendences – politkorekts teksts, nopulētas, nu, tādas, kā pērlītes savērtas, bet, zinot mūsu studentus un viņu rakstīšanas stilu, mēs uzreiz varam atpazīt, vai tas ir studenta līmenis, kā tiek izmantota valoda. Tas, protams, ir sajūtu līmenī un nekas nav 100%, līdzīgi, kā mūs rakstu darbu labošanas "TurnitIn" sistēmā, bet ir tā indikācija, ka kaut kas ar to tekstu nav kārtībā. Līdz ar to tas priekšzināšanu līmenis joprojām ir svarīgs un mēs nevaram tagad teikt, ka darīsim visu tikai ar mākslīgā intelekta palīdzību un pabeigsim augstskolu ar sarkano diplomu. Man liekas, tas šobrīd nav iespējams. Ja varbūt viens pasniedzējs palaidīs garām, tad būs kāds kurss, kurā tas nenostrādās un tiks izķerts," pauda Ozoliņa.
Vienlaikus pasniedzēja secināja, ka sākotnēji mācībspēkiem bija aizspriedumi vai pat baiļu sajūta, ka docētājus izkonkurēs mākslīgais intelekts un nebūs vairs jēgas ne no viena viņu izdomātā uzdevuma vai kādiem lekciju materiāliem, bet tā nav. Turklāt, Ozoliņas ieskatā, pasniedzējiem aktīvi ar studentiem jāpārrunā arī sava pieredze un kļūdas, izmantojot mākslīgo intelektu, kā arī jāmeklē radošākas pārbaudes darbu formas.
"Tas pirmais satraukums norimst, un redzam, ka tas cilvēciskais moments joprojām ir ārkārtīgi svarīgs. Un jau šobrīd mainās tās pārbaudes formas, ka mēs tiešām saprotam, ka, iespējams, klasiskas esejas un kopsavilkumi vairs nepilda savu funkciju. Jādomā, kā to mācību procesu padarīt daudzveidīgāku, jo, iespējams, tas līdz šim bija vienveidīgs un tiešām pastāvēja pārsvarā viens konspekts aiz otra, bet šobrīd docētājs daudz vairāk variēs ar dažādām metodēm un pieejām un dažādos veidos liks studējošajiem strādāt ar terminiem un kontekstualizēt kaut kādas zināšanas, lai viņš tiešām varētu demonstrēt izpratni," teica Ozoliņa.
LU Vēstures un filozofijas fakultātes docente Līva Rotkale vērtēja, ka humanitārajās zinātnēs pagaidām lielākā daļa studentu nemaz nepārvalda mākslīgā intelekta tehnoloģijas vai lieto tās pavirši, atstājot tekstos dīvainas teikumu konstrukcijas vai neveiklus tulkojumus. Pasniedzēja tāda veida darbus neieskaita un paši studenti arī šajās situācijās neizliekas, ka nav izmantojuši kādus palīgrīkus.
"Man pagaidām ir tāda pārliecība, ka nav tādu uzdevumu, kas būtu imūni pret krāpšanās iespēju. Mācībspēkiem jādomā par to, kādus varētu izdomāt tādus viltīgus uzdevumus, kur studenti, no vienas puses, var izmantot šos rīkus, bet, no otras puses, lietot tos produktīvā veidā, nevis vienkārši kopējot – izveidojot uzvedni, pajautājot attiecīgi kādam no šiem automātiskajiem rīkiem ģenerēt atbildi un tad šo atbildi iesniegt mācībspēkam, kurš vēl varētu rīkoties līdzīgi un vispār nelasīt šo atbildi, bet palūgt citam mākslīgā intelekta rīkam to arī novērtēt. Tad gan visa akadēmiskā prakse pārvērstos par pilnīgu absurdu. Vismaz pagaidām šis rīks pats par sevi ir neitrāls, jautājums – kādam mērķim tas tiek lietots. Noteikti tas izglītībā nav ne drauds, ne visu problēmu risinātājs," sprieda Rotkale.
Latvijā augstskolas izstrādā vai jau noteikušas savas iestādes mākslīgā intelekta lietošanas vadlīnijas, vienlaikus augstskolas izmanto arī rīkus, kas cenšas studiju darbos identificēt mākslīgā intelekta radītus tekstus, bet apvaicāto augstskolu pārstāvji atzina, ka patlaban šis process gan atpaliek no tā, cik strauji attīstās rīki, kas saturu ģenerē.
