Valsts valodas centrs gadā saņem apmēram 400 sūdzību, un pēdējos divos gados ir pieaudzis sūdzību skaits par cilvēkiem, kuri darba vietā nerunā latviešu valodā, noskaidroja Latvijas Radio. Visvairāk sūdzas par privātajā sektorā nodarbinātajiem.
Valsts valodas centra Valodas kontroles departamenta vadītāja Madara Rēķe pastāstīja, ka visbiežāk sūdzas par pārdevējiem, kasieriem, arī viesmīļiem, bārmeņiem, apsargiem un taksometru vadītājiem. Sūdzības par valsts valodas nezināšanu saņemtas arī par ēdiena piegādātājiem. Likums nosaka, ka
kurjeriem latviešu valoda ir jāzina pamata līmeņa pirmajā pakāpē, un no šiem pakalpojuma sniedzējiem nevajadzētu sagaidīt augstvērtīgu dialogu par sarežģītām tēmām.
"Lai gan ir šis noteikums, ka kurjeriem būtu jāzina valsts valoda, veicot savus darba pienākumus, bet realitātē, veicot pārbaudes, mēs secinām, ka tā nebūt nav," pastāstīja Rēķe. "Attiecībā uz kurjeriem, viņi ir pašnodarbinātas personas, paši sev darba devēji. Ja runājam par šīm pakalpojuma platformām – "Wolt" un "Bolt", tās ir veidotas tā, lai patiesībā visu atbildību noveltu uz pašu kurjeru, kurš, uzsākot darbu, izpilda aptaujas anketu vai, iesniedzot dokumentus, atzīmē, ka ir atbildīgs, ka viņam ir nepieciešamā valodas prasme un visa atbildība gulstas uz pašu kurjeru kā fizisku personu."
Latvijas Radio sazinājās ar vienu no ēdienu piegādātājiem, kas darbojas Latvijas tirgū. Uzņēmumā "Bolt Food" kurjera pienākumus pilda samērā liels ārvalstnieku skaits. Rakstiskā komentārā Latvijas Radio
"Bolt Food" administrācija pauda, ka kurjeri nav uzņēmuma darbinieki.
"Uzņēmumā "Bolt Food" Latvijā ir daudzveidīga partnerkurjeru kopiena – aptuveni 15-30% partnerkurjeru ir no Ukrainas, Indijas, Uzbekistānas un Pakistānas. "Bolt" attiecības ar kurjeriem nav darba devēja un ņēmēja attiecības. Kurjeri nav "Bolt" darbinieki, bet gan neatkarīgi pakalpojuma sniedzēji," pauda "Bolt Food".
Uzņēmumā paskaidroja, ka "Bolt Food" kurjeri ikdienas darbā izmanto lietotni, kas ir izstrādāta tā, lai klientam sniegtu visu nepieciešamo informāciju.
"Šāda pieeja nodrošina, ka valodas zināšanas nav šķērslis," norādīja "Bolt Food". "Esam novērojuši, ka mūsu partnerkurjeri bieži vien ir ļoti motivēti integrēties vietējā sabiedrībā un iegūt visas nepieciešamās atļaujas vai licences. Mūsu platforma kalpo kā tilts, piedāvājot elastīgu ienākumu gūšanas iespēju."
Valsts valodas centrā Latvijas Radio noskaidroja, ka privātā sektorā nodarbinātie nebūt nav vienīgie, kuri nepilda likumā noteiktās prasības par valodas zināšanām.
Arī valsts un pašvaldību iestādēs un uzņēmumos latviešu valodas nezināšana ir problēma.
"Tās ir visdažādākās profesijas, sākot no skolotājiem, policistiem, muitas darbiniekiem, kā arī uzņēmumos, piemēram, autobusu vadītāji," paskaidroja Rēķe.
Tomēr privātajā sektorā ne visās profesijās un amatos nodarbinātajiem ir jāprot latviešu valoda.
Darba tirgū ir vakances, kurās valsts valodas nepārvaldīšana nav šķērslis, lai veiktu darba pienākumus.
Personāla atlases uzņēmuma "CV-Online Latvia" pārstāvis Kaspars Kotāns pastāstīja, ka šādas vakances atrodamas, piemēram, starptautiskos biznesa centros, kas pārsvarā apkalpo ārvalstu klientus, bet ne tikai.
"Tāpat dažādi tiešsaistes kazino, kas ir populāri Latvijā, un nodarbina daudz cilvēku, un tur no darbiniekiem tiek prasīta angļu valoda un visa komunikācija tiešsaistē notiek angļu valodā. Ļoti daudz IT nozarē nodarbināto, piemēram, programmētāji, kas strādā ārvalstīm var būt bez latviešu valodas zināšanām," sacīja Kotāns. "Tāpat arī ražošanā vai kādās tehniskās sfērās nodarbinātie. Principā tas ir jebkurš darbs, kur nav tieša saikne ar ārējo klientu, vai kur nav tieša saikne ar kādām valsts institūcijām."
Kotāns stāstīja, ka Latvijas darba tirgū kopš Krievijas sāktā kara Ukrainā ir nodarbināti daudzi Ukrainas civiliedzīvotāji, tostarp arī apkalpojošā sfērā, un ukraiņiem valodas zināšanā ir atvieglotas prasības.
