Latvijā tikai nepilni 5% akadēmiskā personāla ir ārzemnieki
Eiropas terciārās izglītības reģistra dati (ETER) par ārvalstu akadēmiskā personāla īpatsvaru universitātēs liecina, ka Eiropas valstis tiecas uz līdzsvarotu starptautisko vidi augstskolās. Dati pieejami par 18 Eiropas valstīm, tai skaitā Igauniju un Lietuvu. Tie liecina, ka 2021. gadā visatvērtākās universitātes ārvalstu pasniedzējiem ir bijušas Luksemburgā (89%), Nīderlandē (40%), Šveicē (30%), Austrijā (28%), Maltā (27%) un Beļģijā (23%). Savukārt Lietuvā un Igaunijā ārvalstu akadēmiskā personāla īpatsvars attiecīgi sasniedza 7% un 15%.
Lai gan ETER datubāzē dati par Latviju nav pieejami, atbilstoši Valsts izglītības informācijas sistēmas novērtējumam,
Latvijā no kopējā akadēmiskā personāla tikai 4,6% ir ārzemnieki.
Rosina atvieglot valsts valodas prasības
Lai dotu iespēju piesaistīt augsti kvalificētus speciālistus Latvijas augstskolās, kuri ir ne tikai motivēti iegūt pieredzi ārvalstīs, bet arī vēlas ilgtermiņā strādāt ar pārredzamu karjeras izaugsmi akadēmiskajā un pētniecības jomā Latvijā, Valsts prezidents rosinājis izmaiņas Augstskolu likumā.
Valsts prezidents norāda, ka arī šobrīd spēkā esošais regulējums pieļauj iespēju augstskolām piesaistīt mācībspēkus, kuri nepārzina valsts valodu normatīvajos aktos noteiktajā līmenī un pakāpē. Tomēr esošais regulējums "atstāj pārāk daudz iespēju pretrunīgām interpretācijām, kas varētu nepienācīgi aizsargāt valsts valodu kā vērtību".
"Augstskolām savā darbībā ir jāizkopj un jāattīsta zinātne, māksla un latviešu valoda. Šie uzdevumi nav savstarpēji izslēdzoši, bet gan papildinoši un iekļaujoši," pausts Valsts prezidenta vēstulē.
Tādējādi likumprojekts noteiktu vienādas prasības visiem akadēmiskajiem amatiem, izņemot lektorus un asistentus, uz kuriem valsts valodas prasības būtu attiecināmas jau ievēlēšanas brīdī.
Piedāvātie grozījumi faktiski noteiktu pārejas periodu, kura laikā ārzemnieks apgūst valsts valodu, bet kurā Latvija jau tūlītēji iegūst zināšanu pārnesi.
Ievērojot esošo pieeju Valsts valodas likumā un citos likumos, piedāvātie grozījumi paredz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt nepieciešamo valsts valodas prasmju līmeni un pakāpi, lai ar ārzemnieku turpinātu darba attiecības arī pēc 6 gadu termiņa beigām. Savukārt augstskolas var paredzēt kārtību, kādā ārzemnieks pakāpeniski apgūst latviešu valodu.
Likumprojekts paredz, ka pēc sešu gadu termiņa beigām ar ārzemnieku var turpināt darba attiecības, ja viņš ir ieguvis apliecinājumu par valsts valodas zināšanām Ministru kabineta noteiktajā apjomā.
Uz pašlaik amatos esošajiem ārzemniekiem prasība par valsts valodas zināšanu apjomu tiktu attiecināta no 2031. gada 1. janvāra.
Plānots, ka Ministru kabinets noteikumus par nepieciešamo valsts valodas prasmju līmeni izdos 2 mēnešu laikā pēc likuma grozījumu stāšanās spēkā.
Prezidents attiecīgus grozījumus pirmdien, 22. aprīlī, nosūtījis Saeimas Prezidijam. Tie vēl jāvērtē parlamentā.
