Vanags skaidroja, ka pēc Satversmes bīskaps var doties emeritūrā, kad ir sasniedzis 65 gadu vecumu, bet 70 gadu vecumā šis amats jāatstāj. Tā kā Vanagam šobrīd ir 65 gadi un tas nozīmē, ka amats obligāti būtu jāatstāj 2028. gadā, viņš nolēmis doties pensijā jau līdz nākamajai sinodei, lai 2028. gadā nebūtu jārīko ārkārtas sinode, kas ierasti notiek ik pēc četriem gadiem.
Vanags skaidroja, ka ārkārtas sinode, kurā vēlēt nākamo bīskapu, saistītos ar zināmām izmaksām, jo uz sinodi jāierodas aptuveni 400 dalībniekiem no visas Latvijas.
"Kāpēc rīkot ārkārtas sinodi, ja visu var izdarīt normālā kārtībā?" sprieda Vanags.
"Būšu bijis amatā 32 gadus, tas ir ļoti ilgi. Man ir sajūta, ka vajag kādu, kurš ir jaunāks, enerģiskāks, dinamiskāks; gadi liek sevi manīt."
Arhibīskaps nenoliedza, ka šī pusotra gada laikā līdz nākamajai sinodei var arī pārdomāt un amatā tomēr palikt, arī viņa kolēģi to lūguši, tomēr viņam šobrīd esot sajūta, ka ir laiks mainīties gan pašam, gan Baznīcas dzīvei.
Viņš norādīja, ka labākais, ko savā darbā paveicis – izveidojis labu komandu. "Esam tagad pieci bīskapi, esmu iesaistījis prāvestus cieši Baznīcas vadībā," skaidroja Vanags, norādot, ka laikā, kad viņš kļuvis par arhibīskapu, viņš īsti neesot zinājis, kas viņam jādara. "Esmu tagad daudzus ļoti tuvu iepazīstinājis ar Baznīcas vadības norisēm, un daudzi cilvēki varētu to [vadīt Baznīcu] darīt ne sliktāk kā es un varbūt pat labāk."
Vanags skaidroja, ka par LELB vadītāju var kandidēt ikviens, kurš ieguvis mācītāja pakāpi. Viņš atturējās nosaukt konkrētu iespējamā pēcteča vārdu, tomēr norādīja, ka "ir amata brāļi, kas to darīs ne sliktāk par mani". Arhibīskaps nenoliedza, ka viens no kandidātiem varētu būt arī viņa pašreizējais palīgbīskaps Rinalds Grants.
Vaicāts, kādu gribētu redzēt savu pēcteci, Vanags sacīja, ka gribētu, lai pēctecis labāk izprot laiku, kurā šobrīd dzīvojam.
"Es pats esmu no padomju un Atmodas laikiem. Pieļauju, ka jaunāko paaudzi es tik labi nesaprotu," sacīja Vanags.
